Vara nav citu izkomandēšana
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Evaņģēlists Marks šodien atklāj, kā ļaudis reaģēja uz to, ka Jēzus viņus mācīja kā tāds, kam ir vara, bet ne tā, kā Rakstu zinātāji (sal. 1, 21-28). "Tie bija pārsteigti par viņa mācību", lasām šajā fragmentā. Pāvests minēto salīdzinājumu ņēma par izejas punktu, lai paskaidrotu, kāda ir atšķirība starp to, kuram patiešām ir vara, iekšēja vara (kā tas bija ar Jēzu), un to, kurš to izmanto, bet viņam tās nav (kā to darīja Rakstu zinātāji). Pēdējie bija lieli speciālisti, viņi zināja likumu, mācīja tautu, bet paši neticēja.
Kāda ir tā vara, kas piemīt Jēzum? – homīlijas turpinājumā jautāja Francisks. Lai atbildētu uz šo jautājumu, jārunā par Jēzus darbības stilu. Jēzus rīkojās cēli. Viņš mācīja, dziedināja, uzklausīja – Viņš visu darīja no sirds. Viss, ko Viņš darīja, Viņam "nāca" no iekšienes. Šeit mēs redzam "saskaņu". Viņa mācība saskanēja ar Viņa dzīvi. Viņš mācīja tā kā pats dzīvoja. Lūk, tāpēc Viņam bija vara! – uzsvēra Svētais tēvs. Ja ir šī saskaņa, tad ir arī vara jeb autoritāte. Ja cilvēks pats dzīvo saskaņā ar to, ko māca, tad viņa vārdiem piemīt autoritāte. Viņš ir spējīgs liecināt. Vara jeb autoritāte būs atkarīga no minētās saskaņas un spējas liecināt.
Turpretī Rakstu zinātāji nedzīvoja saskaņā ar to, ko mācīja. Pāvests norādīja, ka Jēzus, no vienas puses, brīdina ļaudis, lai tie gan dara, ko Rakstu zinātāji viņiem māca, bet neseko viņu darbiem, no otras puses, nekavējas arī aizrādīt pašiem Rakstu zinātājiem. Jēzus tos norāj tāpēc, ka viņi "ar šādu attieksmi ir iekrituši pastorālā šizofrēnijā", – sacīja Francisks. "Viņi runā vienu, bet dara kaut ko pavisam citu." Dažreiz Jēzus viņus "iedzen stūrī", dažreiz viņiem pavisam neatbild, bet citreiz – aizrāda.
"Un vārds, ko Jēzus lieto, lai aizrādītu par šo saskaņas trūkumu, šo šizofrēniju, ir 'liekulība'. Evaņģēlijā atrodam veselu aizrādījumu 'litāniju'. Pietiek paņemt Mateja 23. nodaļu, lai redzētu, cik daudz reižu Viņš saka 'jūs, liekuļi, tāpēc ka… liekuļi, jo… liekuļi… '. Jēzus viņus sauc par 'liekuļiem'. Liekulība ir to cilvēku rīcības veids, kuri ir atbildīgi par citiem, šajā gadījumā – to, uz kuru pleciem gulstas pastorālā atbildība, bet kuri nedzīvo saskaņā ar to, ko māca, kuri nerīkojas cēli, kuriem nav varas. Taču Dieva tauta ir lēnprātīga un pacieš viņus. Tā pacieš daudzus liekulīgus ganus, šizofrēniskus ganus, kuri saka, bet paši nedara, kuriem nav saskaņas."
Homīlijas noslēguma daļā pāvests atgādināja, ka šāds saskaņas trūkums izraisa ieļaunojumu. Dieva tauta, kas spēj daudz paciest, prot saskatīt žēlastības spēku. Pieskaroties šodienas pirmajam lasījumam, Francisks norādīja, ka priesterim Heli, kurš bija zaudējis varu, bija palikusi tikai svaidījuma žēlastība. Un tad, kad Anna, raudādama, lūdz bērna dāvanu, Heli ar šo žēlastību viņu svētī un izdara brīnumu. "Dieva tauta prot labi atšķirt kādas personas varu no svaidījuma žēlastības", sacīja Svētais tēvs. Lai kāds būtu priesteris, ticīgais iet pie viņa uz grēksūdzi tāpēc, ka saskata viņā Kristu. Tā ir Dieva tautas gudrība. Tauta bieži vien pacieš savus ganus, kuri dzīvo kā Evaņģēlijā minētie Rakstu zinātāji. Netrūkst arī šādu kristiešu. Viņi katru svētdienu iet uz Misi, bet pārējā laikā dzīvo kā pagāni – atzina pāvests, norādot, ka citiem ticīgajiem tas ir ieļaunojums. Kristieši, kuriem trūkst minētās saskaņas, kuri nespēj liecināt, kā arī šizofrēniski garīgie gani nodara lielu ļaunumu.
Beigās Francisks lūdzās, lai visiem kristiešiem piemistu minētā vara jeb autoritāte, kas pastāv nevis citu komandēšanā, bet dzīvošanā saskaņā ar savu ticību, liecināšanā un iešanā citiem līdzi pa Kunga ceļu.
