Skaudība un greizsirdība izraisa ķildas
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Komentējot šai dienai veltīto pirmo lasījumu (sal. 1 Sam 24, 3-21), Francisks paskaidroja, ka Saula greizsirdības pret Dāvidu iemesls bija jauniešu dziedāšana, kuri skandināja, ka Sauls esot nogalinājis tūkstoš ienaidniekus, bet Dāvids – desmit tūkstošus. Tā sākas greizsirdības nemiers, kas ir kā tārps, kas sagrauž no iekšienes. Sauls iziet ar karaspēku, lai nogalinātu Dāvidu. Katra greizsirdība ir krimināla – uzsvēra pāvests. Greizsirdīgais vienmēr grib otru nogalināt. Kādam, kurš teiktu, ka ir greizsirdīgs, bet neesot slepkava, Francisks atgādināja: "Pagaidām. Bet ja tu tā turpināsi, beigsies slikti". Beigsies slikti tāpēc, ka cilvēks cilvēku var ļoti viegli nogalināt ar mēli, ar neslavas celšanu.
Parasti tas, kurš ir greizsirdīgs, "vārās pats sevī", skatās uz visu pa savam un caur greizsirdības prizmu. "Sevī vāroties", viņš nespēj ieraudzīt realitāti tādu, kāda tā ir, un tikai kāds spēcīgs satricinājums var viņam "atvērt acis". Sauls savā greizsirdībā un savās fantāzijās domāja, ka Dāvids ir slepkava, ka viņš ir ienaidnieks, bet tā nebija taisnība.
Kad mums uznāk skaudība, greizsirdība, tad arī mēs tā darām – turpināja pāvests. Lai katrs no mums padomā: "Kāpēc es nevaru šo cilvēku paciest? Kāpēc to otru es pat redzēt negribu?" Lai katrs par to padomā! Labi padomājot, mēs sapratīsim, ka tās ir tikai mūsu fantāzijas. Tās ir fantāzijas, kas tomēr pieaug, kad mēs "vārāmies paši sevī". Tad, kad greizsirdīgais, tāpat kā Sauls, beigās ierauga īstenību, jāpateicas Dievam par Viņa žēlastību. Greizsirdība un skaudība uzsprāgst kā ziepju burbulis, jo tām nav konsistences.
Kad Dāvids Saulam atklāj, ka varēja ļoti viegli viņu nogalināt, Saula greizsirdības burbulis pārplīst un viņš atgriežas realitātē. "Tu esi taisnīgāks par mani, jo tu man darīji labu, bet es tev atmaksāju ar ļaunu", saka Sauls. Pāvests atzina, ka tā ir žēlastība, ja kāds, kuru grauza skaudības un greizsirdības tārps, atgriežas realitātē, un aicināja mūs paraudzīties uz sevi. Ja mūsos pret kādu ir antipātijas, tad mums vajadzētu sev pajautāt: "Kas manī notiek? Kāpēc man ir antipātijas? Kāpēc manī ir šīs slēptās dusmas pret otru?" Mums jāsargā sava sirds no šīs slimības, no šīs "vārīšanās sevī", kā rezultātā palielinās ziepju burbulis, kam nav konsistences, bet ar kuru es varu nodarīt lielu ļaunumu – mudināja Svētais tēvs.
Arī tad, kad kāds atnāk pie mums un sāk otru aprunāt, mums vajadzētu palīdzēt viņam saprast, ka bieži vien tie ir emociju uzplūdi, aiz kuriem slēpjas skaudība un greizsirdība. Šī skaudība un greizsirdība izraisa karus, izraisa ķildas gan mājinieku, gan darbabiedru starpā. Būsim uzmanīgi un nepieļausim to! Nepieļausim šīs sliktās domas, kas tikai palielina ziepju burbuli. Lūgsim, lai Kungs mums dāvā caurspīdīgu sirdi, kas tiecas tikai pēc taisnības un miera. Izlūgsim draudzīgu sirdi, kas negrib nevienu nogalināt – aicināja pāvests.
