Mūsu dzīves stingrais pamats ir Dievs

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Cilvēks, kurš savu māju būvē uz klints, par savas dzīves pamatu izvēlas Dievu, bet tas, kurš to ceļ uz smiltīm, neklausās Dieva Vārdu un balstās tikai uz pārejošām, šķietamām lietām. Viņa dzīves pamats ir trausls un neizturīgs.

Kāds ir tas pamats, ko mēs izvēlamies savai dzīvei? Uz ko mēs liekam savas cerības? Kur mēs saskatām savu drošību? Klausoties Svētā tēva homīliju, šī rīta Vatikāna viesu nama apmeklētāji tika aicināti pārdomāt šos jautājumus. Tie ir aktuāli arī katram no mums. Pāvests mudināja ticīgos lūgties, lai viņi spētu atšķirt klinti no smiltīm. "Tas, kurš paļaujas uz Kungu, vienmēr būs drošībā, jo viņa pamati balstās uz klints", uzsvēra Francisks.

Gudrais paļaujas uz Dievu, orientējas uz nopietnām lietām. Turpretī neprātīgais būvē savu namu uz plūstošām smiltīm. Pietiek uznākt vējam un lietum, un viņa nams sagrūst. Mūsu pilis, kas tiek būvētas bez stingriem pamatiem, sagrūst.

Tas var notikt arī mūsu dzīvē, kad nav stipri pamati. Uznāk vētra (un vētras mēs visi piedzīvojam, pilnīgi visi, arī pāvests), un mēs nespējam noturēties. Daudzi saka "Nē, es mainīšu dzīvi", bet domā, ka mainīt dzīvi nozīmē uzkrāsoties. Mainīt dzīvi nozīmē mainīt tās pamatus, tas ir, pamatu vietā izvēlēties klinti, kas ir Jēzus. Ja es gribu atjaunot avārijas stāvoklī esošu celtni, bet tikai nokrāsoju tās fasādi, tas nekam neder. Šī celtne tik un tā sagrūs. Ar šķietamībām kristīgā dzīve sabrūk.

Pāvests uzsvēra, ka tikai Jēzus ir mūsu dzīves drošais pamats. Pārejošās lietas nelīdz. Tikai tas, kurš grēksūdzē atzīst, ka ir grēcinieks, vājš, un apliecina savu gribu iemantot pestīšanu, būvē savu dzīvi uz klints, jo šāds cilvēks tic uz Jēzu un paļaujas uz Viņu kā savu Pestītāju. Tātad, mums ir jāatgriežas pie tā, kas nevar sagrūt, kas nepaiet, kas paliek. Mēs nevaram izlikties, ka viss ir labi. Mums ir jāiet pie klints, kur ir mūsu pestīšana. Tur mēs būsim laimīgi.