Svētā Mise Vatikāna viesu nama kapelā Svētā Mise Vatikāna viesu nama kapelā  (Vatican Media)

Nāve ir apskāviens ar Kungu

Liturģiskā gada pēdējā nedēļā Baznīca mūs aicina domāt par beigām – par pasaules galu un par mūsu pašu dzīves beigām jeb nāvi, kurai mēs visi esam padoti. Piektdienas, 29. novembra, rīta Svētās Mises homīlijā pāvests uzsvēra, ka nāve būs mūsu "apskāviens" ar Kungu, un aicināja mūs dzīvot ar cerību.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Uzrunājot Vatikāna viesu nama kapelā sapulcējušos ticīgos, Francisks atgādināja, ka nāves brīdis būs satikšanās ar Kungu. Svarīgi, lai mēs būtu tam gatavi. Svētais tēvs aicināja lūgties vienam par otru, lai mēs būtu gatavi šim brīdim, kad Kungs mūs sauks pie sevis. Evaņģēlijā lasām: "Debesis un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs" (Lk 21, 33). Viss beigsies, bet Kungs paliks – atgādināja pāvests. Protams, neviens no mums nezina, kad tas notiks. Turklāt, bieži vien mēs cenšamies šīs domas atvairīt, kaut kur uzskatot, ka it kā dzīvosim mūžīgi, taču tas tā nav.

Mēs visi esam vāji, trausli un ievainojami – sacīja Francisks. Šī ievainojamība ir raksturīga visiem cilvēkiem, un pienāk brīdis, kad mums ir jāmirst. Tādēļ mēs apmeklējam ārstus, lai redzētu, kas notiek ar mūsu fizisko trauslumu, un kaut ko darītu šīs lietas labā. Citi apmeklē psihologu, lai tiktu galā ar savu psihisko trauslumu. Taču agrāk vai vēlāk mūsu trauslums beidzas ar nāvi. Doma par to, ka dzīvosim virs zemes mūžīgi, ir ilūzija. Nāve ir neizbēgama, tomēr Svētie Raksti par to runā kā par "satikšanos ar Kungu", un šo patiesību saista ar vārdu "cerība".

Kungs saka, ka mums ir jābūt gataviem satikties. Nāve ir satikšanās. Tas ir Viņš, kurš nāk mūs satikt, paņemt mūs pie rokas un vest sev līdzi. Es negribētu, lai šis vienkāršais sprediķis būtu paziņojums par apbedīšanu! Tas vienkārši ir tas, ko atklāj Evaņģēlijs. Tā vienkārši ir dzīve. Tas vienkārši ir atgādinājums, ka mēs visi esam trausli un ka mūsu visu priekšā atrodas durvis, pie kurām kādu dienu klauvēs Kungs.

Ņemot vērā visu iepriekš teikto, pāvests norādīja uz sagatavošanās nozīmi. Mums ir jāgatavojas šim brīdim, kurā "atskanēs zvans", brīdim, kad Kungs pieklauvēs pie mūsu durvīm. "Lūgsimies viens par otru", mudināja Svētais tēvs. Lūgsimies, lai mēs būtu gatavi un varētu ar paļāvību atvērt Kungam savas durvis. No visa tā, ko būsim godīgi iekrājuši un ietaupījuši, mēs neko nevarēsim paņemt līdzi – viņš uzsvēra. Padomāsim par savu nāvi! Es miršu. Kad tas notiks? Kalendārā nav ierakstīts, bet Kungs to zina. Tas būs apskāviens ar Kungu. Mēs varam lūgties: "Kungs, sagatavo manu sirdi labai nāvei, lai es nomirtu mierā, lai nomirtu ar cerību". Vārds "cerība" ir tas vārds, ko mums vienmēr jāpatur prātā. Mums vienmēr ir jādzīvo ar cerību. Mums jādzīvo cerībā uz Kungu jau šeit, virs zemes, jābūt ar viņu vienotiem jau šeit un jācer, ka pēc tam dzīvosim ar viņu tajā pusē. "Šajā sakarā lūgsimies viens par otru", piebilda pāvests.

29 novembris 2019, 13:53
Lasīt visu >