Rēķinu par kariem maksāšana ir uz nabagu un bērnu pleciem
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Svētais tēvs atgādināja, ka mums ir jālūdz no Kunga žēlastība spēt raudāt par pasaules likstām, vajāto ciešanām un tiem, kuri mirst tāpēc, ka tiek raisīti kari, ka bumbas "tiek mestas kā konfektes". Tā kā šīs dienas pirmajā lasījumā tiek aprakstīti Noasa plūdi (sal. Rad 6, 5-8; 7, 1-5.10), pāvests šai lielajai nelaimei pielīdzināja mūsdienu nelaimes. Velkot paralēles ar šodienas situāciju, viņš atgādināja, ka daudzi bērni cieš badu, paliek bāreņi, daudzi cilvēki ir spiesti dzīvot nabadzībā, tiek vajāti un spīdzināti. Šai sakarā viņš vēlēja, lai mūsu sirds līdzinātos Dieva sirdij un mēs būtu spējīgi ne tikai dusmoties un skumt, bet arī just līdzi un būt kā brāļi un kā tēvi pret saviem līdzcilvēkiem, lai mums būtu cilvēciska un dievišķa sirds. Just līdzi un spēt raudāt nenozīmē būt sentimentāliem – piebilda Francisks.
Komentējot Svēto Rakstu lasījumu, pāvests pieskārās diviem tā akcentiem. Viņš norādīja, ka Dievs, redzot cilvēku ļaunumu, bija "sāpju skarts" un "nožēloja", ka bija viņus radījis. Tātad, Dievam ir jūtas – atzina Francisks. Dievs nav abstrakts. Viņa mīlestība nav tukša ideja. Viņš cieš un mūs mīl ar visu sirdi. Mīlestība pastāv attiecībās. Kad Dievs mūs glāsta, Viņš to dara no visas sirds. Kad Viņš mūs per, tad to dara kā tēvs un cieš vairāk par mums pašiem. Runa ir par siržu attiecībām, par tēva un dēla attiecībām. Ja Dieva sirds sāp, tad arī mūsu sirds var sāpēt.
Pāvests vēlreiz atkārtoja, ka mūsu laiki neatšķiras no tiem laikiem, kad notika Noasa plūdi. "Es nedomāju, ka mūsu laiki ir labāki nekā tie laiki, kad notika plūdi. Es nedomāju. Šodien notiek daudz maz tās pašas likstas ar tiem pašiem upuriem", viņš sacīja.
Homīlijas noslēgumā Svētais tēvs aicināja lūgt no Kunga žēlastību tam, lai mūsu sirds līdzinātos Dieva sirdij, lai pret saviem brāļiem mēs izturētos ar brāļa sirdi, lai mums būtu tāda pati sirds, kāda ir tēva sirds pret saviem bērniem. Mēs esam aicināti lūgties, lai mūsu sirds līdzinātos Jēzus sirdij – lai tā būtu patiesi cilvēciska sirds un dievišķa sirds.
Par šodienas lielajām likstām "rēķinus maksā" vājie, nabagi un bērni – cilvēki, kuriem nav resursu iešanai tālāk. Viņi ir vislielākie cietēji. "Padomāsim, ka Kunga sirds ir noskumusi", sacīja pāvests. "Tuvosimies Kungam un teiksim Viņam: 'Kungs, paskaties uz to visu! Es Tevi saprotu'", viņš mudināja. "Mierināsim Kungu, sakot: 'Es tevi saprotu un esmu ar Tevi. Es atbalstu tevi ar savām lūgšanām, es aizlūdzu par visām šīm likstām, kas ir ļaunā rezultāts'. Ļaunais grib iznīcināt Dieva darbu".
