Cerca

Vatican News
Svētā Mise Vatikāna viesu nama kapelā Svētā Mise Vatikāna viesu nama kapelā  (Vatican Media)

Mīlestība necieš vienaldzību

Otrdienas, 8. janvāra, rīta Svētās Mises homīlijā pāvests atgādināja, ka Dievs mūs mīl. Viņš vienmēr sper pirmo soli. Dievs ir žēlsirdīgs un līdzjūtīgs. Turpretī mēs, pat ja esam labi, bieži vien neizprotam citus un paliekam vienaldzīgi pret citu vajadzībām. Kāpēc tā notiek?

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Atbildot uz šo jautājumu, Francisks norādīja, ka mēs esam pret citiem vienaldzīgi varbūt tāpēc, ka mūsu sirdīs trūkst Dieva mīlestības. Dievkalpojuma laikā Svētais tēvs aizlūdza par bijušo apustulisko nunciju Austrijā, arhibīskapu Džordžo Dzuru, kurš šonakt aizgāja mūžībā, un sirsnīgi sveica kustības "Neokatehumenālais ceļš" dibinātāju Kiko Arguello, kurš rīt svinēs 80. dzimšanas dienu. Pāvests viņam pateicās par apustulisko dedzību, ar kādu viņš kalpo Baznīcai.

"Mīlēsim cits citu, jo mīlestība ir no Dieva", sacīja Francisks, citējot vārdus no šīs dienas pirmā lasījuma (sal. 1 Jņ 4, 7-10). Tajā tiek skaidrots, kā pret mums ir parādījusies Dieva mīlestība: "Dievs sūtīja pasaulē savu viendzimušo Dēlu, lai mēs dzīvotu caur Viņu". "Tas ir mīlestības noslēpums", atzina pāvests. "Dievs pirmais mūs mīlēja. Viņš spēra pirmo soli." Dievs sper soli pretī cilvēcei, kura neprot mīlēt, kurai ir vajadzīgi Dieva glāsti, lai varētu mīlēt. Šis pirmais solis ir Viņa Dēls. Dievs sūtīja pasaulē savu Dēlu, lai mūs izglābtu, no jauna radītu, atjaunotu un piešķirtu mūsu dzīvei jēgu.

Šodienas Evaņģēlijā Marks runā par maizes un zivju pavairošanu (sal. Mk 6, 34-44). Dievs to izdarīja savā līdzjūtībā. Dievs iežēlojās par ļaudīm, kuri bija vieni – kā avis bez gana. Jēzus iežēlojās. Viņš nespēja palikt vienaldzīgs. "Mīlestība ir nemierīga. Tā necieš vienaldzību. Mīlestība ir līdzjūtīga", uzsvēra Svētais tēvs. Līdzjūtība sākas sirdī. Iežēloties nozīmē būt žēlsirdīgam. Šajā procesā iesaistās mūsu sirds. Tā ir sirds attieksme pret citiem. Tā ir mīlestība – viņš skaidroja.

Pēc tam, kad Jēzus bija mācījis ļaudis, Viņa mācekļi sacīja Jēzum: "Šī ir nomaļa vieta, un laiks jau ir vēls. Atlaid viņus, lai tie, aizgājuši uz apkārtējām mājām un ciemiem, nopērk sev ko ēdamu". Pāvests paskaidroja, ka mācekļi, īstenībā, iesaka, lai ļaudis paši tiek galā. Tā bija vienaldzība. Mācekļiem neinteresēja ļaudis. Viņiem interesēja Jēzus. Viņi nebija ļauni, bet viņi bija vienaldzīgi – atzina Francisks. Viņi nezināja, ko nozīmē mīlēt. Viņi nezināja ne to, kas ir līdzjūtība, ne arī – kas ir vienaldzība. Lai pa īstam izprastu, kas ir līdzjūtība un žēlsirdība, viņiem nāksies pakrist jeb sagrēkot, atstājot savu Mācītāju.

Jēzus vārdi ir radikāli: "Dodiet jūs viņiem ēst!" Mācītājs grib teikt, lai viņi paši parūpējas par ļaudīm. Te atklājas cīņa starp līdzjūtību un vienaldzību. Tā ir cīņa, kas notiek visos laikos, kas vienmēr atkārtojas. Daudzi cilvēki ir labi, bet neizprot citus un nesaskata citu vajadzības tāpēc, ka viņu sirdi nav pārņēmusi Dieva mīlestība jeb viņi nav ļāvuši to pārņemt.

Vatikāna Labdarības biroja telpā pie sienas atrodas kāda fotogrāfija, kurā ir redzams bezpajumtnieks un ļaudis, kas izvairās no viņa skatiena. Tas ir momentuzņēmums, kura autors ir kāds romiešu puisis Daniele Garofani. Tas tapa, kopā ar biroja vadītāju, kardinālu Konrādu Krajevski, atgriežoties no bezpajumtnieku ēdināšanas.

Pāvests norādīja, ka, spriežot pēc ļaužu apģērba, tā bija kāda ziemas nakts jeb vakars. Cilvēki iet laukā no restorāna. Viņi ir silti apģērbušies, paēduši un apmierināti. Turpat redzams bezpajumtnieks, kurš sēž uz zemes un lūdz kādu monētu. Ļaudis, kas iet garām, cenšas vērst savas acis projām, lai tikai viņu skatieni nesastaptos ar šī bezpajumtnieka skatienu. "Tā ir vienaldzības kultūra", uzsvēra Francisks. Tāpat rīkojās Jēzus mācekļi, sakot, lai ļaudis paši iet meklēt sev kaut ko ēdamu. "Atlaid, lai viņi iet …tumsā, izsalkuši… Lai paši tiek galā, tā ir viņu problēma", norādīja Svētais tēvs. Šai sakarā pāvests vēlreiz atkārtoja, ka Dievs savā mīlestībā vienmēr sper pirmo soli. Tā ir līdzjūtīgā un žēlsirdīgā mīlestība. Mīlestības pretstats, protams, ir naids, bet daudzi cilvēki to vienkārši neapzinās. Viņi vienkārši ir vienaldzīgi.

“Visparastākais Dieva mīlestības un līdzjūtības pretstats ir vienaldzība.”

Es esmu apmierināts, man nekā netrūkst, man viss ir, esmu nodrošinājies gan šai, gan arī mūžīgajai dzīvei tāpēc, ka katru svētdienu eju uz Misi, esmu kārtīgs kristietis, bet…, izejot no restorāna, skatos uz citu pusi. Padomāsim! – mudināja pāvests. Dievs sper pirmo soli, Viņš ir līdzjūtīgs un žēlsirdīgs, bet mēs bieži vien esam vienaldzīgi. Lūgsim, lai Kungs dziedina cilvēci, sākot ar mums pašiem – lai mana sirds tiek izdziedināta no šīs slimības, kas ir vienaldzības kultūra.

08 janvāris 2019, 14:48
Lasīt visu >