Gudri rīkojas tas, kurš domā par savu nāves stundu
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Domas par nāvi var atvieglot mūsu dzīves ceļu, mūsu virzīšanos uz priekšu, jo mēs ejam pretī Dievam. Satikšanās ar Dievu brīdis būs ne tikai atskaitīšanās par to, kā esam dzīvojuši, bet arī prieka brīdis – norādīja pāvests. Kāds es gribu būt, kad Kungs mani sauks pie sevis? Domājot par savas dzīves noslēgumu, mēs varam ielūkoties savā sirdsapziņā un pārdomāt, pie kā vajadzētu piestrādāt, ko izlabot un, kādi ir tie darbi, ko būtu jāturpina, jo tie ir labi. Francisks atzina, ka mums ne īpaši patīk domāt par nāvi, mēs vienmēr atliekam šīs domas uz "rītdienu", tāpēc liturģiskā gada noslēgums ir īpaša žēlastība.
Aplūkojot pasaules beigas, apustulis Jānis runā par pļaušanu: "Laid darbā sirpi un pļauj, jo ir pienākusi pļaušanas stunda, tādēļ ka zemes pļauja ir nobriedusi". Kad pienāks mūsu stunda, mums būs jāparāda savu graudu kvalitāte. Mums būs jāparāda, cik ražīga ir bijusi mūsu dzīve – norādīja pāvests. Šī "pļaujas stunda", kurā tiksimies ar Kungu, pienāks katram no mums. Tad mēs teiksim: "Lūk, mana dzīve! Lūk, mana labība! Esmu kļūdījies?". Visiem nāksies to teikt, jo mēs visi kļūdāmies. Visi kļūdāmies un visi darām arī labu.
Ko gan es sacītu, ja Kungs mani pasauktu jau šodien? – turpināja Svētais tēvs. Mēs, tiešām, nezinām ne dienu, ne stundu. Kāds varbūt iebildīs, ka tā nevajag runāt, jo esam vēl jauni… "Bet paskatieties, cik daudz jauniešu aiziet…, cik daudz jauniešu tiek pasaukti…. Neviens nevar būt drošs par savu dzīvi. Vienīgā lieta, par kuru mēs varam būt droši, ir tā, ka visi reiz mirsim. Kad tas notiks? To zina tikai Dievs", teica pāvests.
Tās nav statiskas domas. Tās ir domas, kas šķetinās uz priekšu, jo to dzinējspēks ir cerības tikums. Jā, beigas reiz pienāks, bet šīs beigas nozīmēs tikšanos ar Kungu. Tā būs tikšanās ar Kungu. Tā ir taisnība, ka man būs jāatskaitās par paveikto, bet reizē tā būs žēlsirdības, prieka un laimes pilnā satikšanās. Tāpēc ir prātīgi domāt par beigām – par pasaules galu, par savas dzīves beigām. Gudri cilvēki par to domā.
Homīlijas noslēgumā pāvests aicināja lūgt no Svētā Gara gudrību, lai mēs spētu paraudzīties uz savu dzīvi un darbiem patiesības gaismā. Viņš aicināja lūgt, lai Kungs palīdz mums sagatavoties šai dienai. Padomāsim par to, kā mēs gribētu noslēgt savu dzīvi šinī pasaulē, lai satikšanās ar Kungu brīdis būtu priecīgs notikums.
