Pāvests aicina sargāties no "iestīvinātiem" kristiešiem
Silvija Krivteža – Vatikāns
Šai dienai paredzētais Evaņģēlija fragments vēstī par Jēzu, kuru kāds farizejs bija ielūdzis pie sevis pusdienās. Un Jēzus, iegājis iekšā, ieņēma vietu pie galda, bet farizejs, to redzot brīnījās, ka viņa viesis nemazgā rokas, tātad neievēro noteiktos priekšrakstus. Likuma zinātāji ieļaunojās. Pāvests norādīja uz ļaužu mīlestību pret Jēzu, kurš aizkustināja viņu sirdis, un Likuma zinātāju, saduceju un farizeju naidīgumu pret Viņu, kuri sekoja tikai tādēļ, lai pieķertu kādā kļūdā, paši sevi uzskatot par «šķīstiem».
«Viņi bija formālisma piemērs, bet viņiem pietrūka dzīvības. Viņi bija, varam teikt – «iestīvināti». Viņi bija stīvi. Bet Jēzus pazina viņu dvēseles. Viņi ieļaunojās par to, ko Jēzus darīja, piemēram, kad piedeva grēkus, kad sabata dienā izdziedināja slimos. Viņi plēsa drēbes, kliedzot: «Kāds skandāls! Tas nenāk no Dieva, jo ir jādara tā, kā mēs to sakām. Tiem bija svarīgi nevis cilvēki, bet Likums, priekšraksti, rubrikas».
Evaņģēlija autors raksta, ka Jēzus, būdams brīvs, pieņēma farizeja uzaicinājumu. Viņš iet pie šī cilvēka. Farizejam, kurš ieļaunojās par sava viesa uzvedību, kas pārkāpa notiektās rugulas, Jēzus saka: «Jūs, farizeji, tīrāt biķera un bļodas ārpusi, bet jūsu iekšiene ir laupīšanu un nekrietnības pilna». Jēzus zina, ka farizeju un Rakstu zinātāju škietamā pilnība ir demoralizācijas aizsegs.
«Jēzus runā skaidri. Viņš neliekuļo. Arī Viņa jautājums ir skaidrs: «Kāpēc tu raugies tikai uz ārpusi? Skaties, kas ir iekšpusē». Kādā citā reizē Jēzus saka: «Jūs esat izbalinātie kapi». Skaists kompliments, vai ne? Ārēji tīri, skaisti, perfekti, bet iekšēji pilni ar puvekļiem un nekrietnībām. Šie kungi ir ārišķības doktori. Ārēji vienmēr perfekti, bet kas ir viņu iekšpusē?»
Farizeji un Rakstu zinātāji bija «iestīvināti» cilvēki, kuri nevēlējās atgriezties, mainīties. Zem šī stīvuma vienmēr slēpjas kāda problēma, nereti arī smagas problēmas, atzina pāvests. Cik daudz ir «labu» kristiešu, kuri cenšas izliekties par tādiem, kuri cenšas «nopūderēt» savu dvēseli, padarīt to ārēji baltu. Un te slēpjas nopietna problēma. Šādā dvēselē nav Jēzus. Tajā valda pasaulīgais gars. Pāvests aicināja būt uzmanīgiem pret šādiem «iestīvinātiem» cilvēkiem – lajiem, priesteriem, bīskapiem, kuri cenšas būt ārēji perfekti. «Esiet uzmanīgi! Viņos nemājo brīvības gars», brīdināja Francisks.
Uzrunas noslēgumā pāvests, kā ierasti, aicināja ticīgos uzdot sev jautājumus: Bet kā ir ar mani? Vai skatos tikai uz ārējām, šķietamām lietām? Vai nevēlos mainīt savu sirdi? Vai nevēlos to atvērt lūgšanas brīvībai, žēlsirdības darbu brīvībai? «Labāk dodiet to, kas ir iekšienē, kā žēlsirdības dāvanu, un, lūk, viss jums būs tīrs», citējot Evaņģēliju, teica pāvests Francisks.
