Svētā Mise Vatikāna viesu nama kapelā Svētā Mise Vatikāna viesu nama kapelā  (Vatican Media)

Īsts kristietis ir iemīlējies Kungā

Tā kā 9. oktobra Evaņģēlija lasījuma galvenās varones ir Marta un Marija, pāvests rīta Svētās Mises homīlijā aicināja mūs pārdomāt, kā mēs strādājam un kā pavadām laiku, ko veltām lūgšanai un kontemplācijai. "Lūdzies un strādā" – šī sv. Benedikta dibinātā ordeņa devīze vijās cauri Franciska uzrunai.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Lai mēs, kā kristieši, nenomaldītos savā dzīvē, ir vērts pievērst uzmanību atslēgas vārdam "iemīlēties". Francisks runāja par iemīlēšanos Kungā un norādīja uz to, cik svarīgi ir smelt no Viņa iedvesmu ikvienai savai darbībai. Marta un Marija, par kurām runā Evaņģēlijs, mums rāda priekšzīmi (sal. Lk 10, 38-42). Marija klausījās Jēzus sacītajā, bet Marta nopūlējās ar dažādiem pakalpojumiem. Svētais tēvs atzina, ka Marta bija stipra un drosmīga sieviete, bet viņa neprata atrast laiku kontemplācijai.

“[Daudz ir tādu kristiešu, kuri svētdienās iet uz Misi, bet pēc tam vienmēr ir ļoti aizņemti. Viņiem nav laika pat saviem bērniem. Viņi neatrod laiku pat tam, lai parotaļātos ar saviem bērniem. Un tas ir slikti. 'Man ir daudz darba, es esmu ļoti aizņemts…'. Viņi vienmēr kaut ko dara. Apstājies, taču! Uzlūko uz Kungu! Paņem Evaņģēliju, ieklausies Kunga Vārdā, atver savu sirdi…! Nē, vienmēr gribas ap kaut ko 'knibināties' ar rokām… Jā, viņi dara labu, bet tas ir tikai cilvēciskais, ne kristīgais labums, ko tie veic. Viņiem pietrūkst kontemplācijas. Tās pietrūka Martai. Viņa bija drosmīga, vienmēr gāja uz priekšu, visu ņēma savās rokās, bet viņai pietrūka miera, jo viņa neprata pavadīt laiku Kunga priekšā.]”

Turpretī Marija nodevās kontemplācijai, kas gan nenozīmēja "neko nedarīt" – turpināja pāvests. Viņa uzlūkoja Kungu, jo Kungs aizkustināja viņas sirdi, un tieši no turienes, no Kunga, viņa smēlās iedvesmu saviem turpmākajiem darbiem. Tā ir svētā Benedikta regula: "Ora et labora", kas nozīmē, "lūdzies un strādā". Saskaņā ar šo regulu dzīvo klauzūras mūki un mūķenes. Viņi nepavada visu dienu, raugoties debesīs. Viņi lūdzas un strādā. To apliecina arī apustulis Pāvils. Kad Dievs viņu izvēlēja, viņš negāja tūlīt sprediķot, bet vispirms nodevās lūgšanai, tas ir, Jēzus Kristus noslēpuma kontemplācijai (sal. Gal 1, 13-24).

“[Viss, ko Pāvils darīja, tika veikts šajā kontemplācijas garā. Caur viņa sirdi runāja pats Kungs, jo viņš bija iemīlējies Kungā. Lūk, lai mēs nekļūdītos, atslēgas vārds ir: "iemīlēties".]”

Lai saprastu, kurā pusē atrodamies – vai neesam iekrituši pārāk abstraktas 'kontemplācijas' galējībā, vai arī, vai neesam pārāk aizņemti un noskrējušies, mums vajadzētu uzdot sev jautājumu: 'Vai esmu iemīlējies Kungā? Vai esmu drošs, ka Viņš mani ir izvēlējis? Vai varbūt esmu ne šāds, ne tāds kristietis, kurš kaut ko dara, bet neieliek tanī savu sirdi un neprot atrast laiku kontemplācijai?' Kristieša ceļš ir kontemplācijas un kalpošanas ceļš – uzsvēra Francisks, kā piemēru minot vīra un sievas attiecības.

“[Kad vīrs atgriežas mājās no darba, sieva viņu sagaida. Sieva, kura ir patiesi iemīlējusies savā vīrā, nevis liek viņam apsēsties un pati turpina skriet un darīt mājas darbus, bet labprāt izmanto laiku, lai pabūtu kopā ar savu vīru.]”

Lūk, arī mēs esam aicināti vispirms veltīt laiku Kungam, lai varētu labāk kalpot saviem līdzcilvēkiem. Cik laika dienā es pavadu Kunga priekšā, kontemplējot Viņa noslēpumu? Kā es strādāju? Vai es daudz strādāju, lai bēgtu no realitātes, vai arī strādāju saskaņā ar savu ticību? Vai mans darbs ir kalpošana, kā to māca Evaņģēlijs? – šos jautājumus aicināja pārdomāt pāvests Francisks, uzrunājot Vatikāna viesu nama kapelā sapulcējušos ticīgos.

09 oktobris 2018, 13:09
Lasīt visu >