Divi soļi ceļā uz Jēzus iepazīšanu
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Ja kāds mums jautātu, kas ir Jēzus Kristus, mēs droši vien atbildētu ar kādreiz iemācītām frāzēm: Viņš ir pasaules Pestītājs, Dieva Dēls utt. Mēs atbildētu ar vārdiem no Credo jeb Ticības apliecinājuma, ko skaitām katrā svētdienas Svētajā Misē. Daudz grūtāk ir atbildēt uz jautājumu: Kas man ir Jēzus? Tas var būt diezgan sarežģīts un neērts jautājums, jo, lai uz to atbildētu, man ir jābalstās uz savu pieredzi. Šim jautājumam jānāk no sirds. Šajā sakarā pāvests aicināja mācīties no sv. Pāvila, kurš sludināja nevis to, ko apguva, studējot teoloģiju, bet to, ko pats piedzīvoja. Viņš iepazina Jēzu tad, kad nokrita no zirga un Kungs pats viņu uzrunāja. Viņa sludināšana balstās dziļā personiskā pieredzē.
Šīs dienas pirmajā lasījumā lasām: "…lai jūs, iesakņojušies un nostiprinājušies mīlestībā, spētu līdz ar visiem svētajiem saprast, kas ir platums, garums, augstums un dziļums, un pazītu arī Kristus mīlestību, kas pārsniedz jebkādu saprašanu, lai tad jūs tiktu piepildīti ar visu Dieva pilnību" (Ef 3, 14-21). Francisks paskaidroja, ka, lai arī mēs iegūtu tādu pašu pieredzi, kāda bija Pāvilam, Ticības apliecinājuma atkārtota skaitīšana ir, protams, laba lieta, bet vislabākā – sevis atzīšana par grēcinieku. Tas ir pirmais solis.
Apustulis Pāvils, sakot, ka Jēzus sevi atdeva par viņu, grib norādīt, ka Jēzus par viņu samaksāja. Pirmā lieta, ko Pāvils saka par sevi, ir tā, ka viņš ir grēcinieks. Viņš stāsta, ka vajāja kristiešus, bet Jēzus savā mīlestībā viņu – grēcinieku izvēlēja par savu apustuli. Lai iepazītu Kristu, mums vispirms ir jāapzinās savi grēki, mums jāapzinās, cik mēs esam nožēlojami, un jāapzinās, ka mums ir vajadzīgs Pestītājs – uzsvēra Francisks.
Otrais solis ceļā uz Jēzus pazīšanu ir lūgšana un kontemplācija. Mums ir dedzīgi un ar drošu pārliecību jālūdz, lai Kungs mums dod žēlastību aizvien labāk Viņu iepazīt. Apustulis Pāvils apgalvo, ka Kristus "spēj visu izdarīt bezgala lielākā mērā, nekā mēs lūdzam vai saprotam. Taču mums ir jālūdz no Viņa šī žēlastība – jālūdz, lai mēs par Jēzu varētu atkārtot nevis kādreiz iekaltas frāzes, bet varētu teikt to, kas iziet no sirds, no savas visdziļākās pieredzes. Būt svētam nenozīmē prast pateikt skaistus vārdus par Jēzu. Būt svētam nozīmē īstenot dzīvē Jēzus mācību, īstenot to, ko Viņš ir iesējis mūsu sirdī.
