Velns ir bezspēcīgs pret nožēlas pārņemtiem grēciniekiem, bet izmanto liekuļus
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Lūgsim, lai Jēzus savā žēlsirdībā vienmēr sargā mūsu Baznīcu, kura, būdama māte, ir svēta, taču reizē ir pilna ar grēcīgajiem bērniem, un dāvā tai savu piedošanu – aicināja pāvests. Evaņģēlijā lasām vārdus: "Viņas daudzie grēki ir atlaisti, jo viņa daudz ir mīlējusi". Komentējot šīs dienas Svēto Rakstu lasījumus, Francisks pievērsās trīs cilvēku grupām: Jēzum un Viņa mācekļiem, Pāvilam un sievietei, un Likuma zinātājiem.
Evaņģēlijā minētā sieviete vēršas pie Jēzus ar lielu mīlestību un neslēpj, ka ir grēciniece. Kaut kas līdzīgs notiek arī ar Pāvilu, kurš saka: "Es jums mācīju to, ko arī pats saņēmu: ka Kristus saskaņā ar Rakstiem ir miris par mūsu grēkiem". Pāvests paskaidroja, ka viņi abi ar mīlestību meklēja Dievu, bet tā bija mīlestība "pa pusei". Pāvils bija dedzīgs likuma sargātājs, kura sirds bija nocietināta Jēzus atklāsmei. Tāpēc viņš vajāja kristiešus. Sieviete meklēja mīlestību, bet tā bija mīlestības "kripatiņa", "mazā mīlestība", ko viņa meklēja.
Jēzus, atbildot farizejiem, kuri ieļaunojās, norāda, ka šī sieviete būs pirmā Debesu valstībā. Viņa ieies tiem pa priekšu. Jēzum ir svarīgs katrs vismazākais mūsu mīlestības žests – uzsvēra pāvests. Jēzus ņem vērā mūsu labo gribu, katru mūsu vismazāko soli, kas sperts ar mīlestību, un palīdz mums iet uz priekšu. Viņš ir mums vienmēr atvērts. Viņš vienmēr mums piedod. Tā ir Jēzus žēlsirdība. Turpretī farizeji uzvedas kā liekuļi. Viņi ieļaunojas un tāpēc saka:
Homīlijas turpinājumā pāvests atzina, ka liekuļi ir Baznīcas vajātāji. Bieži vien no ārpuses šie cilvēki izskatās skaisti, bet iekšā ir satrūdējuši. Tiem, kuri nožēlo savus grēkus, velns neko nevar izdarīt, jo viņi raugās uz Dievu un saka: "Kungs, es esmu grēcinieks, palīdzi man!" Pret grēciniekiem velns ir bezspēcīgs, bet viņš ir stiprs pret liekuļiem. Viņš tos izmanto, lai iznīcinātu cilvēkus, sabiedrību, Baznīcu. Velna kaujas zirgs ir liekulība, jo viņš pats ir melis. Viņš parāda sevi kā cēlu un varenu princi, kurā slēpjas slepkava.
Noslēgumā Svētais tēvs aicināja mūs neaizmirst, ka Jēzus vienmēr piedod, ir atvērts un žēlsirdīgs. Mēs tik bieži aizmirstam šo vārdu "žēlsirdība"! Katrreiz, kad citus aprunājam, mēs to aizmirstam. Tā vietā, lai tiesātu citus, mēs esam aicināti atdarināt Jēzu un būt žēlsirdīgiem, ierādot Kungam savā dzīvē centrālo vietu. Kristus piedod gan Pāvilam, kura mīlestība bija tikai daļēja un kurš vajāja kristiešus, gan arī sievietei, kuras mīlestība bija nepilnīga, kura bija grēciniece. Gan Pāvils, gan sieviete atrada "īsto mīlestību", kas ir Jēzus, turpretī farizeji nespēja atrast mīlestību, jo viņu sirds bija aizslēgta.
