Krusts Krusts 

Kristus krusts – mūsu uzvaras zīme

Svētā Krusta pagodināšanas svētkos, ko Baznīca svin 14. septembrī, pāvests Euharistijas laikā aicināja ticīgos nebaidīties no tumsas brīžiem un dzīves pārbaudījumiem, jo krusts, kas ir Dieva uzvaras pār ļauno zīme, kliedē mūsu dzīves tumsu un ienes tajā gaismu.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Jēzus krusts mums atklāj, ka dzīve sastāv gan no neveiksmēm, gan uzvarām. Sātans ir pieķēdēts, bet tomēr turpina "riet", un, ja tu mēģināsi tuvoties, lai viņu noglāstītu, viņš tevi iznīcinās – sacīja pāvests. Krusts, kas tika uzskatīts par vislielāko sakāves zīmi, mums, kristiešiem, ir uzvaras zīme.

Apustulis Pāvils, pārdomājot Jēzus ciešanu noslēpumu, atklāj prātam neaptveramas lietas. Viņš saka, ka Jēzus sevi iztukšoja, pazemināja, pazemojās līdz pat nāvei pie krusta, uzņēmās uz sevis visas pasaules grēku. Pāvils nebaidījās runāt par šo sakāvi, atklāt tās nozīmi. Īstenībā, Jēzus sakāve kļūst par gaismu mūsu tumšajos sakāves mirkļos. Viņa krusts ir uzvaras zīme. Šajā sakarā Francisks atgādināja, lai mēs nebaidāmies kontemplēt krustu. Jēzus uzvarēja "indīgo čūsku" jeb sātanu. Lielajā piektdienā sātans bija priecīgs, viņš bija tik priecīgs, ka nepamanīja lielās lamatas, kurās iekrita. Ķeroties pie Jēzus, viņš ķērās arī pie dievišķības, un tādējādi tika sakauts uz visiem laikiem. Krusts kļuva par uzvaras zīmi.

“Jēzus sacīja Nikodēmam: 'Kad es tikšu pacelts no zemes, visus pievilkšu pie sevis'. Jēzus ir pacelts, bet sātans iznīcināts. Jēzus krustam mūsu skatījumā ir jābūt pievilcīgam: mēs varam to uzlūkot, jo tanī varam smelties spēku, lai ietu uz priekšu. Vecā sakautā čūska joprojām rej, tā man joprojām draud, bet, kā teica Baznīcas tēvi, tas ir pie ķēdes piesiets suns. Netuvojies un viņš tev neiekodīs! Taču ja tu viņu noglaudīsi, tāpēc ka viņš liekas tev simpātisks kā mazs sunīts, tad zini, ka viņš tevi iznīcinās.”

Pāvests norādīja, ka mums jāiemācās pieņemt arī sakāves, tās paciest, tai skaitā, arī savu grēku izraisītās sakāves, jo Jēzus par mums ir samaksājis. To mums atklāj Viņa krusts. Mums jāsaprot, ka dzīvē ir gan sakāves, gan uzvaras. Šīs sakāves mums jāpanes kopā ar Kristu, jālūdz no Viņa piedošana, bet, lai nekad neļaujam šim pieķēdētajam sunim sevi savaldzināt.

Homīlijas noslēgumā Francisks ieteica, lai šovakar mājās kādas piecas, desmit vai piecpadsmit minūtes mēs mierīgi pavadām krucifiksa priekšā un to uzlūkojam. Tā ir mūsu sakāves zīme, kas raisa vajāšanas, kas mūs nospiež, un reizē – uzvaras zīme, jo Dievs uzvarēja tieši pie krusta.

14 septembris 2018, 17:35
Lasīt visu >