Pāvests izceļ trīs evaņģelizācijas pamatdimensijas
Inese Šteinerte - Vatikāns
Viņš nesludina ar vienkāršu “sprediķi”, vai ar dažu ideju “tālāknodošanu”, bet ir ļoti dinamisks un spējīgs “pārveidot sirdis”. “Esam redzējuši labi izstrādātus, perfektus pastorālos plānus,” teica pāvests, “bet tie nav kalpojuši par evaņģelizācijas instrumentu”, jo “nav spējuši pārveidot sirdis”.
“Tas, ko Jēzus mums liek darīt, nav uzņēmēju attieksme – ar uzņēmējattieksmi nē! Ir jādara ar Svēto Garu. Tā ir drosme. Patiesa evaņģelizācijas drosme nav cilvēciska spīts. Svētais Gars ir tas, kas dod drosmi un vada mūs uz priekšu”.
Otra evaņģelizācijas dimensija, ko izgaismoja pāvests, ir kalpojums, kas tiek piedāvāts arī “nelielās lietās”. “Kļūdaini ir domāt, ka mums kāds kalpos pēc tam, kad būsim uztaisījuši karjeru Baznīcā, vai sabiedrībā,” teica Francisks. Viņš piebilda, ka rāpšanās pa karjeras kāpnēm Baznīcā liecina par to, ka cilvēks nezina, kas ir evaņģelizācija, ka tam, kas komandē, ir jābūt tādam pašam, kurš kalpo.
“Mēs varam sludināt labas lietas, taču bez kalpošanas nav sludināšanas. Var šķist, ka tā ir, bet patiesībā nav. Svētais Gars ne tikai ved tevi uz priekšu sludināt Kunga patiesību un dzīvi Kungā, bet ved arī pie brāļiem un māsām, lai tiem kalpotu. Ir jākalpo – arī nelielās lietās. Nav patīkami redzēt evaņģelizētājus, kas liek sev kalpot un dzīvo, lai tiem kalpotu. Viņi grib dzīvot kā evaņģelizācijas augstmaņi.”
Visbeidzot, pāvests izcēla beznosacījumu dāvāšanos, jo neviens nevar tikt atpestīts, pateicoties saviem nopelniem. “Par velti esat saņēmuši, par velti dodiet,” saka Kungs.
“Jēzus Kristus mūs visus ir atpestījis par velti un tātad, arī mums ir jādod par velti. Evaņģelizācijas pastorālajiem darbiniekiem tas ir jāiemācās! Viņu dzīvei ir jākļūst par beznosacījumu dāvanu, par kalpošanu, par sludināšanu. Viņiem ir jābūt Svētā Gara vadītiem. Viņu pašu nabadzība tiem liek atvērties Garam.”