Priecāties nenozīmē dzīvot vienos smieklos un izklaidēs
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Neraugoties uz dažādām dzīves grūtībām un pārbaudījumiem, prieks ir kristieša atšķirības zīme. Svētais tēvs norādīja, ka prieka pirmā pakāpe ir dziļš iekšējs miers, un paskaidroja, ka šeit nav runa par "mieru", ko piedāvā mūsdienu kultūra, kas visu ko izdomā, lai tikai mūs izklaidētu. Tā pasniedz neskaitāmus "dzīves saldumu gabaliņus", bet cilvēks, kurš tos bauda, paliek aizvien nepiepildīts.
Prieks ir kristieša elpa
Komentējot Evaņģēlija fragmentu par bagāto jaunekli (sal. Mk 10, 17-27), pāvests atgādināja, ka kristietis nevar staigāt drūms un noskumis. Jauneklis aizgāja noskumis, jo viņš nespēja atteikties no savām interesēm. Līdzīgi notiek ar kristiešiem, kuri mierinājumu meklē visādās pasaulīgajās lietās, tikai ne Dievā. Būt patiesi priecīgam nozīmē būt par miera cilvēku un mierinājuma nesēju – skaidroja Francisks.
Prieka pirmā pakāpe ir miers
Skaidrojot, kādi ir galvenie soļi ceļā uz dziļu iekšēju prieku, pāvests pievērsa uzmanību piemiņai un cerībai. Kristīgā prieka stingrais pamats ir piemiņa, tas ir, mums ir jāpatur prātā, ko Kungs mūsu labā ir izdarījis, dzemdinot mūs jaunai dzīvei. Bez tam, mums ir ar cerību jāraugās uz priekšu – uz to, kas mūs sagaida, uz satikšanos ar Dieva Dēlu. Piemiņa un cerība ir divi elementi, pateicoties kuriem kristietis var piedzīvot īstu prieku – nevis iluzorisku un tukšu, bet īstu prieku. Tā pirmā pakāpe ir iekšējais miers.
"Dzīves saldumu" kultūra
Homīlijā pāvests atzina, ka mūsdienu pasaule, diemžēl, apmierinās ar kultūru, kurā nevalda prieks. Tā izdomā visvisādas lietas, lai tikai mūs izklaidētu. Tā mēģina nolikt mums priekšā visādus "saldumu gabalus", kas nevar mūs pilnīgi piepildīt. Tā kā prieks ir Svētā Gara auglis, cilvēkā, kurš to ir ieguvis, tas virmo arī dažādu dzīves satricinājumu un pārbaudījumu brīžos.
Noslēgumā Francisks norādīja uz divu veidu iekšējo nemieru. Mēs varam piedzīvot labu nemieru un mēs varam piedzīvot arī neveselīgu nemieru, meklējot drošību, baudu un mierinājumu visapkārt, kā rezultātā vienalga paliekot tukšā. Jauneklim, par kuru lasām Evaņģēlijā, bija bail, ka atsakoties no bagātībām, viņš nebūs laimīgs. Taču notika pretējais. Prieks un iekšējais miers ir kristiešu elpa – atgādināja Svētais tēvs.
