2018-04-13 Messa Santa Marta 2018-04-13 Messa Santa Marta   (Vatican Media)

Kur meklēt patieso brīvību?

Būt brīvam nozīmē atvērt sirdi Dievam un priecīgi sekot Viņam arī grūtību un ciešanu brīžos, teica pāvests piektdienas rīta dievkalpojuma laikā. Uzrunājot Vatikāna viesu nama kapelā sapulcējušos ticīgos, Francisks norādīja uz farizeja Gamaliēla, apustuļu Pētera un Jāņa, un Jēzus brīvību. “Vai es esmu brīvs? Varbūt es atrodos savu ambīciju, bagātību un modes nebrīvē?” jautāja pāvests.

Silvija Krivteža – Vatikāns

Šai dienai paredzētie Svēto Rakstu lasījumi runā par brīvības veidiem. Pirmais piemērs attiecas uz Likuma mācītāju, farizeju, vārdā Gamaliēls, kas bija tautā cienīts vīrs. Viņš centās pārliecināt Augsto padomi atbrīvot apustuļus Pēteri un Jāni, kuri atradās cietumā par kāda paralizēta cilvēka izdziedināšanu. Gamaliēls ir “brīvs un domājošs cilvēks”, kurš nebaidījās teikt, ja “nodoms ir no cilvēkiem, tas iznīks, bet, ja tas ir no Dieva, jūs nespēsiet iznīcināt un var gadīties, ka jūs būsiet tie, kas cīnās pret Dievu”. 

Brīvs cilvēks ļauj darboties Dievam, piešķir vietu Dievam, jo Dievs darbojas laikā. Brīvs cilvēks ir pacietīgs. Gamaliēls bija ebrejs. Viņš nebija kristietis, nepazina Jēzu, bet bija brīvs cilvēks. Viņš izteica savas domas, un tika uzklausīts. Brīvība ir pacietīga, atkārtoja pāvests.

Turpinot uzrunu, Francisks uzsvēra, ka arī Pilāts domāja un redzēja, ka Jēzus ir nevainīgs. “Taču viņš nespēja atrisināt problēmu, jo nebija brīvs, vēlējās būt paaugstināts. Viņam pietrūka drosmes, jo atradās karjerisma, ambīciju un savu panākumu nebrīvē”, sacīja Svētais tēvs.

Svētie Raksti runā arī par apustuļu Pētera un Jāņa brīvību. Viņi bija izdziedinājuši paralizētu cilvēku, un tagad atradās Augstās padomes priekšā. Pēc šaustīšanas padome tos atlaida brīvībā. Lai gan netaisnīgi sodīti, viņi priecājās par iespēju paciest Jēzus dēļ. Tas ir sekošanas Jēzum prieks. Tā ir lielāka, dziļāka brīvība, tā ir kristīga brīvība. Pēteris varēja aiziet pie tiesneša, iesniegt prasību pret šo padomi un pieprasīt atlīdzību. Tomēr viņš to nedarīja. Viņš priecājas, tāpat kā Jānis, jo varēja ciest Jēzus vārdā. Viņi noteikti atcerējās sava Mācītāja vārdus: “Svētīgi jūs esat, ja manis dēļ jūs nievās un vajās, un apmelos, runājot par jums visu ļaunu. Priecājieties un līksmojiet, jo alga jums Debesīs ir liela!”

“Viņi bija brīvi ciešanās”, skaidroja Francisks. Tādai ir jābūt arī katra kristieša attieksmei: “Kungs, tu daudz esi man devis, daudz esi cietis manis dēļ. Ko es varu darīt tavā labā? Kungs, ņem manu dzīvi, ņem manu prātu, manu sirdi, jo viss ir tavs”. Tā runā cilvēks, kas ir iemīlējies Jēzū Kristū, kas ir pateicīgs par visu, ko Viņš ir darījis. Arī šodien daudzi kristieši, kuri atrodas cietumos, kuri tiek vajāti, spīdzināti un pazemoti, drosmīgi liecina par Jēzu Kristu.

Trešais brīvības veids ir pats Jēzus, kurš veic maizes pavairošanas brīnumu. Redzot to, tauta ir sajūsmināta. Tā vēlas Viņu padarīt par savu karali. Zinot tautas nodomu, Jēzus dodas uz nomaļu vietu kalnos. Viņš nepakļaujas triumfālismam. Jēzus ir brīvs. Viņa brīvība bija paklausība sava Tēva gribai. Šodien padomāsim par savu, par mūsu brīvību – aicināja pāvests. Vai es esmu brīvs? Varbūt es atrodos savu ambīciju, bagātību un modes nebrīvē?” Padomāsim par brīvību, ko Dievs mums dāvā caur savu Dēlu.

13 aprīlis 2018, 15:02
Lasīt visu >