Tiesā ir izlemts 8 mēnešus vecās Indi Gregorī liktenis
Inese Šteinerte - Vatikāns
Meitenīte spēja sēdēt, kustēties, reaģēt. Gregorī ģimenei pretimnākšanu izrādīja Itālijas valdība, 6. novembrī piešķirot mazajai Indi Itālijas pilsonību un iespēju saņemt paliatīvo aprūpi pediatriskajā slimnīcā “Bambino Gesù”, kurā varētu veikt arī terapeitiskas ārstēšanas procedūras. Diemžēl, 11. novembrī bērns tika paņemts no ģimenes un aizvests uz Notingemas “Queen Medical Centre”, kur medicīniskais personāls izpildīja tiesas lēmumu, atslēdzot Indi no aparatūras, kas viņai ļāva elpot. Indi mira nevis no savas slimības, bet nosmokot.
“Nacionālā medicīnas sistēma un tribunāli liedza viņai ne tikai dzīvot, bet atņēma arī cieņu nomirt savās mājās. Viņiem izdevās paņemt Indi miesu un cieņu, taču viņi nekad nespēs paņemt viņas dvēseli,” saka tētis Dīns Gregorī. Kopā ar sievu Klēru viņi neslēpj sašutumu par notikušo.
Pēdējo gadu laikā Apvienotajā Karalistē šis ir jau trešais gadījums, kad tiesa liedz slima cilvēka piederīgajiem uzturēt viņu pie dzīvības. To, kas ir noticis, daudzi jau ir paspējuši nosaukt par cilvēcības, medicīnas, zinātnes un Rietumu civilizācijas sakāvi. Indi Gregorī gadījums, ko raksturo liegums pārvest meiteni uz Romas “Bambino Gesù” slimnīcu, krīzei pakļauj arī attiecības pasaules medicīniski zinātniskajā kopienā, kurā ir pieņemts dalīties sasniegtajos progresa panākumos jebkurā planētas vietā. Tāpēc par neizprotamu tiek uzskatīta Lielbritānijas sanitārā sektora tendence izolēties.
“Mazā Indi, tāpat kā citi bērni pirms viņas, ir juridiskās sistēmas upuris – sistēmas, kas ir vienaldzīga pret nevainīga, trausla cilvēka tiesībām dzīvot, kurš savā klusumā lūdza tikai mīlestību, cilvēciskas attiecības un gādību,” tā notikušo komentē Pontifikālā Laju, ģimenes un dzīvības dikastērija sekretāre Gabriella Gambino. Viņa norāda, ka tiesības uz dzīvību ir justīcijas “ius” esence un pamats, tās ir pamats jebkurai normatīvai sistēmai, kas reglamentē sadzīvi starp cilvēkiem, sākot no taisnības principa. Tas ir arī izejas punkts jebkurai diskusijai par mieru pasaulē.
Kāpēc ir pieļauts, ka tik mazs bērns ir iekļuvis juridiska tīkla cietajās spīlēs, kuru priekšā visi ir palikuši bezspēcīgi? Ko darīt pasaulē, kur medicīna un tiesības dažreiz šķiet iztukšoti no sava “ratio”, no cilvēka ar tā dzīvības neaizskaramību, ar objektīvo un reālo labumu, ko “atkritumu kultūra” tiecas relativizēt? Indi un viņai līdzīgu pacientu stāvokli Gabriella Gambini definē kā “radikāli asimetrisku”, pret kuru visspēcīgi atļaujas izturēties mūsdienu “varas dinamika”, tajā skaitā atņemot dzīvību. Taču, jebkurā “tiesiskā valstī”, neraugoties uz jebkādu stāvokli, stiprākajam būtu pienākums rūpēties par vājāko, nevis uzņemties diskusiju par viņa dzīvības vērtību.
