Pāvests Francisks septembra sākumā apmeklēs Mongoliju
Silvija Krivteža - Vatikāns
Francisks būs pirmais pāvests, kas apmeklēs šo Āzijas valsti, kas robežojas ar Krievijas Federāciju un Ķīnas Tautas Republiku un kas ir zeme ar lielām stepēm, klimatiskiem un pilsētvides kontrastiem. Katoļu kopiena tur ir aptuveni 1300 kristīto. 2022. gadā pāvests Francisks par Ulanbatoras apustulisko administratoru nominēja itāļu kardinālu Džordžo Marengo.
43. apustuliskais ceļojums sāksies augusta beigās. 86 gadus veco Romas bīskapu sagaidīs apustuliskais nuncijs Dienvidkorejā un Mongolijā arhibīskaps Alfrēds Surebs un Ulanbatoras apustuliskais administrators kardināls Džordžo Marengo.
Mongolija ir valsts centrālajā un Austrumāzijā. Tā ir kontrastu zeme, kurā dominējošā reliģija ir budisms, bet vairāk nekā 30 % iedzīvotāju atzīst sevi par ateistiem. Runājot par Mongolijas sociālo un reliģisko struktūru, kardināls Džordžo Marengo norādīja uz "divām Mongolijām" - galvaspilsētu: attīstītu, tehnoloģisku, ar pilsētas dzīvesveidu un modernām ēkām - un "visu pārējo", tas ir, lielajiem piepilsētu ciemiem ar mājlopiem, neaptveramiem plašumiem, senajām tradīcijām, bet arī nabadzību, izolāciju un tukšumu.
Visbeidzot, nedrīkst aizmirst arī par šīs valsts, kas robežojas ar Krievijas Federāciju un Ķīnas Tautas Republiku, ģeopolitisko dimensiju. "Nozīmīgums ir acīmredzams, tas nozīmē, ka pāvests Francisks pievērš īpašu uzmanību šim pasaules reģionam un ļoti tic Āzijas tautu spējai miermīlīgi līdzāspastāvēt, rast nevardarbīgus un gudrus risinājumus konfliktiem," Vatikāna medijiem sacīja kardināls Marengo. "Āzija," viņš piebilda, "ir pasaules lielo reliģiju šūpulis, tāpēc starpreliģiju dialoga, mierīgas līdzāspastāvēšanas, savstarpējas palīdzības tēma starp dažādu konfesiju pārstāvjiem ir ikdienas realitāte. Tā vispirms ir realitāte, nevis teorija, un tādēļ tas var daudz ko pateikt Baznīcai un pasaulei".
