Jezuītu tēvs Jakobs Raile un viņa palīdzība vajātajiem ebrejiem
Inese Šteinerte - Vatikāns
Franks Vajda šobrīd ir medicīnas profesors Austrālijā, lasa lekcijas par iekšķīgajām slimībām un neiroloģiju. 2021. gadā viņš publicējis grāmatu “Mēs esam mūsu atmiņas” (We Are Our Memories). Tajā tiek vēstīts par notikumiem, atmiņām, atklājumiem, tikšanos ar dažām vēsturē pazīstamām personībām, par sāpīgām un priecīgām dzīves epizodēm. Grāmata ir sava veida pagodinājums Taisnīgajiem starp tautām, kā arī visiem cilvēkiem, kuri, riskējot ar savu dzīvību, ir izstiepuši roku pretim vajātajiem ebrejiem.
Grāmatas “Mēs esam mūsu atmiņas” sestajā nodaļā Franks Vajda kavējas pie jezuīta Jakoba Railes, kurš 1944. gadā palīdzēja viņam izglābties. Runa ir par laiku pirms 72 gadiem. Vajdam tad bija 8 gadi. Vienā no savām iepriekšējām grāmatām viņš jau ir aprakstījis savas mātes pūliņus, par katru cenu cenšoties nodrošināt izdzīvošanu savam dēlam, lai arī toreiz tā šķita aizvien neiespējamāka.
Franks Vajda stāsta: “Tai laikā man bija tikai 8 gadi. Mamma bija nopirkusi viltotus āriešu dokumentus. Vairs neatceros, vai tā bija dzimšanas, vai Kristības apliecība. Taču joprojām atceros vārdu, kāds man toreiz bija piešķirts. Pratu to uzrakstīt, kaut arī nespēju atcerēties datumu un vietu, kas bija uzrakstīti uz vienas pašas lappuses. Dati nebija manējie, taču izdevējautoritāte bija likumīga un likumīgs bija arī apliecības izskats. Viss atbilda tā laika prasībām. Es šo apliecību redzēju tikai vienu, vai divas reizes, taču labi atceros uz tās rakstīto vārdu: Lāšlo Kalmans Endre Raile.”
“Nesen nolēmu pameklēt šo vārdu Internetā un uzgāju vārdu “Raile”. Šis atklājums man nāca kā zibens spēriens. Sapratu, ka varonīgais ungāru jezuītu priesteris, vārdā Jakobs Raile Holokausta laikā bija slēpis vairāk nekā 100 ebrejus. Tiklīdz nacistu rokaspuiši ieradās mājās, kas atradās Baznīcas pārziņā, tēvs Raile deva ebrejiem zīmi, lai tie paslēpjas akmeņogļu kurtuvē. Nacistiem šeit atnākot, jezuīts ieteica aizturēt elpu, sakot, ka dūmi ir kaitīgi. Tāpēc kurtuve tika atstāta bez kratīšanas.”
Tēvs Jakobs Raile ir izpelnījies ārzemniekiem piešķirto Izraēlas augstāko atzinību “Taisnīgais starp tautām” par to, ka ir riskējis ar savu dzīvību, glābjot ebreju dzīvības. Profesors Franks Vajda piebilst, ka vārds “Raile”, kuru viņš bērnībā bija spiests labi iegaumēt, ir neparasts, jo otru tādu nav nācies dzirdēt. Tāpēc esot ļoti iespējams, ka Franka mamma dokumentu ir saņēmusi tieši no jezuītu tēva Jakoba Railes. “Šis brīnišķīgais cilvēks,” turpina profesors Vajda, “varētu būt izmantojis savu radinieku vārdus autentiskuma un drošības apsvērumu dēļ. Ja apliecības turētājs tiktu aizturēts, viņš varētu uzņemties atbildību, sakot, ka tas ir viņa radinieks.”
2009. gadā, apritot 100 gadiem, kopš pastāv Jēzus Sadraudzības ungāru province, Budapeštā, pie ieejas Jēzus Sirds baznīcā, tika atklāta balta marmora piemiņas plāksne par godu jezuītiem, kas izglāba ap 200 vajāto, pārsvarā ebreju, slēpjot tos savu māju akmeņogļu kurtuvēs. Uz plāksnes ir iekalts uzraksts “Es tiku vajāts un jūs mani paglābāt”.
Grāmatas “Mēs esam mūsu atmiņas” autors, profesors Franks Vajda 2012. gadā bija viens no goda viesiem svinībās Romā, ko jau minētā diplomāta Raula Vallenberga 100 gadu sakarā, bija sarīkojusi Svētā Eģīdija kopiena.
