Meklēt

"Labie samarieši" uz Polijas-Baltkrievijas robežas

Migrantu krīze uz Polijas un Baltkrievijas robežas – par šo jautājumu Vatikāna Radio un atsevišķā laikraksta L’Osservatore Romano slejā izsakās žurnālists Andrea Tornielli.

Inese Šteinerte - Vatikāns

 Atbildīgais par Vatikāna Radio redakciju darbu savas pārdomas sāk, atzīmēdams, ka “ir tādi, kas migrantus un bēgļus pārvērš gūstekņos, ir tādi, kas steidz celt dzeloņdrāšu žogus, lai atgrūstu neaizsargātu bērnu, sieviešu un vīriešu “invāziju”, kuri uz robežas starp Baltkrieviju un Poliju klaiņo aukstumā, un kuriem trūkst visa nepieciešamā. Ir tādi, kuri iziet laukumos, lai atbalstītu mūru celtniecības politiku par kristīgu sauktas identitātes vārdā.” “Tas viss nepaliek nepamanīts mediju radara gaismā,” piebilst pieredzējušais Baznīcas mediju speciālists.

Turpinājumā Andrea Tornielli pauž gandarījumu, ka, par laimi, ir arī “tādi, kuri pretojas klusumā, bez iziešanas laukumos. Viņi paliek mājās tālu no telekamerām un gaismām, taču ar ieslēgtam “cilvēcības lāpām”. “Kad ziņas par viņiem parādās avīžu lappusēs, tās spēj atdzīvināt cerību. Polijā, dažās mājās pie robežas, netālu no mežiem, kur norisinās migrantu drāma, dzīvo vīrieši un sievietes, kuri nav pakļāvušies vienaldzības globalizācijai. Viņi ir saglabājuši kristības saknes, kuras nav pārtapušas ideoloģijā, bet kuras smeļas no dzīvā Evaņģēlija, kurā rodam līdzību par Labo samarieti.” “Šie cilvēki,” raksta žurnālists, “atceras svētā Jāņa Pāvila II mācību, ko pirms trim dienām Vispārējās audiences noslēgumā citēja pāvests Francisks: “Šodien pasaulei un Polijai ir vajadzīgi cilvēki ar lielu sirdi.” Pat apzinoties, ka viņi tiks traktēti kā nelegālās imigrācijas veicinātāji, šie Labie samarieši naktī atstāj iedegtu zaļo gaismu, tādējādi darot zināmu, ka šeit, aiz apgaismotiem logiem, ir iespējams dabūt siltas zupas šķīvi un segu tie, kas mājai iet garām, neprasot no viņiem pasi un vīzu. Vai arī – viņi aiz durvīm atstāj trauku ar svaigi izslauktu pienu, apavus un lietusmēteļus, lai brīvprātīgie palīgi šīs dāvanas spētu savākt un aiznest uz mežu tiem, kuriem tās tik ļoti ir vajadzīgas. “Mēģinājums nepieļaut, ka šie nelaimīgie nomirtu, šodien tiek uzskatīts par noziegumu,” saka Krinku katoļu apvienības aktīvists Viktors Jarockis, “taču mēs atceramies pāvesta Vojtilas mācību un pavisam likumīgi neklausām: “aizmirst” ēdienu un apģērbu mežā drīkst ikviens, un šodien to ir nepieciešams darīt.”

12 novembris 2021, 17:52