Polija: Varšavas sacelšanās atcere
Inese Šteinerte - Vatikāns
Dokumentā, kas šai atceres sakarā tiek izdots katru gadu, bīskaps aicina poļus pagodināt to cilvēku piemiņu, kuri piedalījās cīņās, kā arī sniedza atbalstu cīnītājiem.
63 sacelšanās dienas kļuva par apbrīnas vērtām visā Eiropas kontinentā, jo lika tālu izskanēt saucienam pēc brīvības un neatkarības – norāda Polijas militārais ordinārijs. Viņš aicina atcerēties pagātnes notikumus un atgādināt sev un citiem, ka mīlestība uz dzimteni ir jāapliecina ne tikai vārdos, bet galvenokārt darbos. “No šīs vietas, kas ir slacīta asinīm, atskan aicinājums: “Neļaujiet sevi uzvarēt ļaunajam, bet uzvariet ļauno ar labo,” teica bīskaps Guzdeks 1. augustā svinot Svēto Misi Varšavas Plac Krasinski laukumā. Militārais ordinārijs atgādināja, ka “pie kopienas, kur pārsvarā valdīja vardarbība un atriebības likums, Jēzus vērsās ar aicinājumu: “Mīliet savus ienaidniekus un lūdzieties par tiem, kas jūs vajā”. Jēzus paskaidroja: “Jo, ja jūs mīlēsiet tos, kas jūs mīl, kādu algu jūs par to saņemsiet? Vai arī muitnieki tā nedara?” Varšavas sacelšanās 77. gadskārtā bīskaps Guzdeks norādīja, ka šie vārdi droši vien raisīja izbrīnu, nesapratni un dažreiz arī ienaidu. Daudziem tie bija cilvēciskā vājuma pazīme.
“Gadskārtējā ceremonijā iepretim Varšavas sacelšanās dalībnieku piemineklim gadu pēc gada aizvien mazāk kļūst to cilvēku, kuri šai notikumā piedalījās,” atzīmēja Svētās Mises celebrants, “jo aizvien vairāk tās karstās vasaras varoņu dodas uz mūžīgo sardzi, taču par viņiem paliek atmiņas, pateicība un emocijas. Paliek arī lūgšana. Taču tas vēl nav viss! Ārkārtīgi svarīga ir vēsts, kas nemitīgi plūst no Varšavas sacelšanās dalībnieku sirdīm – viņu liecības, viņu padomi un viņu pamācība. Lai Dievs svētī un stiprina mūsu cerību galējai labā uzvarai pār ļauno,” homīlijas noslēgumā teica bīskaps Jozefs Guzdeks.