Japāna piemin pirms 10 gadiem notikušās katastrofas upurus

Baznīca Japānā un visa tās tauta piemin pirms 10 gadiem notikušo milzīgo Fukušimas traģēdiju. 2011. gada 11. martā pulkstenis rādīja 14:46, kad 9 magnitūdas stipra zemestrīce satricināja Japānas ziemeļaustrumu piekrasti, izraisot cunami ar vairāk nekā 10 metrus augstiem viļņiem. Tie savukārt sabojāja Fukušimas atomelektrostacijas avārijas ģeneratorus, kā rezultātā notika trīs kodolsprādzieni un 7. līmeņa ugunsgrēks (starptautiskajā skalā visaugstākais bīstamības līmenis).

Jānis Evertovskis - Vatikāns

Parīzes Ārzemju misiju priesteris Antuāns Demonžūrs, kurš Japānā kalpo kopš 1992. gada, pastāstīja, ka ir atjaunoti aptuveni 80-90% infrastruktūru, taču cilvēkos joprojām ir palikusi dziļa trauma. Tā bija lielākā kodolkatastrofa pēc 1986. gadā Černobiļā notikušās atomelektrostacijas avārijas. Zemestrīcē un tās izraisītajā cunami 20 tk. cilvēku zaudēja dzīvību, bet 3 tk. joprojām tiek uzskatīti par pazudušiem. Runājot par materiālajiem zaudējumiem, dabas katastrofa izpostīja 122 tk māju, atstājot bez pajumtes 470 tk cilvēku.

Franču priesteris, kurš tolaik pats personīgi atradās gandrīz pašā katastrofas epicentrā, norādīja, ka ceturtdien, 11. martā, stundā, kurā pirms 10 gadiem notika zemestrīce, Japāna pilnīgi sastinga. Visā valstī tika ievērots minūti ilgs klusuma brīdis, pēc kura Tokijā sekoja piemiņas ceremonija ar imperatora un premjerministra uzstāšanos. Traģiskos notikumus pieminēja arī mazā katoļticīgo kopiena, kura sastāv no nepilniem 400 tūkstošiem cilvēku. Visu šo gadu garumā cietušos materiāli un garīgi atbalsta arī katoļu Baznīca Japānā.

Atgādinām, ka 2019. gada 25. novembrī, apmeklējot Japānu, pāvests Francisks Tokijā tikās ar zemestrīces, cunami un Fukušimas atomelektrostacijas katastrofas upuriem. Viņš aicināja sabiedrību turpināt mobilizācijas darbu arī starptautiskā plāksnē, lai tie, kuri dzīvo katastrofas skartajos apgabalos nejustos aizmirsti. "Neviens 'neatjaunojas' viens pats", sacīja Svētais tēvs. "Neviens nevar iesākt no gala viens pats. Vajadzīga draudzīga roka, brālīga roka, kas palīdzētu atjaunot ne tikai pilsētu, bet arī – skatienu un cerību". Romas viesis slavēja japāņus par viņu izturību, spēju būt vienotiem, solidāriem un pacietīgiem, kā arī uzsvēra, ka mūs vieno lūgšana. Lūgšana piešķir drosmi raudzīties uz priekšu ar cerību – viņš atgādināja.

12 marts 2021, 10:03