Austrālija: publicēti dati par gada laikā pielietoto eitanāziju

Inese Šteinerte - Vatikāns

 Viena ceturtdaļa no eitanāzijas upuriem gaidījuši ne ilgāk par 11 dienām pēc tam, kad bija iesniegta prasība par dzīves izbeigšanu. Vidējais eitanāziju saņēmušo cilvēku vecums bija ap 70 gadi. 78 procentiem pacientu bija diagnosticēts vēzis, 15 procenti sirga ar neirodeģeneratīvo slimību un 7 procentiem bija citas patoloģijas, tai skaitā plaušu fibroze.

Viktorijas pavalsts valdības ziņojumā tiek pieminēti arī mediķi, kas ir speciāli apmācīti, lai veiktu eitanāziju. Ja pirmajos šīs prakses mēnešos to bija atļauts veikt 30 procentiem mediķu, tad nākamā gada laikā šis rādītājs jau ir pieaudzis līdz 37 procentiem.  

Baznīca šo skaitļu priekšā savai balsij liek atskanēt caur Melburnas, Balaratas, Sandhērstas un Seilas diecēžu kopējo notu, kurā teikts: “Ziņojums par asistēto pašnāvību liecina nevis par labu sanitāro aprūpi, bet gan izgaismo bēdīgo cerības zaudēšanas vēsturi un atteikšanos no rūpēm par visvājākajiem.” Viktorijas pavalsts bīskapi atzīmē arī, ka dokuments skaidri norāda uz to, kas tiek atstāts novārtā, proti, mentālā veselība, fakts, ka liela daļa pacientu ir miruši vieni, kā arī to, ka liels skaits slimnieku ir varējuši turpināt dzīvi ar paliatīvu aprūpi, pirms pieņemt lēmumu par asistēto pašnāvību.

Skaitļus, kas prezentēti Viktorijas pavalsts izdotajā ziņojumā, bīskapi salīdzina ar Oregonas pavalsts skaitļiem Amerikas Savienotajās Valstīs. Šeit ir aizritējuši veseli 17 gadi, kuros eitanāzija ir pielietota tikpat lielam cilvēku skaitam, cik Viktorijas pavalstī Austrālijā tikai viena gada laikā.

Raugoties pašreizējā koronavīrusa pandēmijas kontekstā, Austrālijas Katoliskā Baznīca atzīmē: “No vienas puses, mūsu nācija uzupurējas, lai pasargātu cilvēkus no Covid-19, bet no otras puses minētais ziņojums iedrošina uz lielāku asistētās pašnāvības pieejamību.” Runājot par paliatīvo aprūpi, bīskapi atzīmē, ka tā ir parāk ierobežota un nav samērojama ar to, kādai tai būtu jābūt zemē ar augstiem labklājības rādītājiem. Bez tam, Viktorijas pavalsts bīskapi izsaka raizes par ierosinājumu likumā par eitanāziju ieviest vēl vienu papildinājumu, proti, aizliegumu mediķiem uzsākt sarunas ar pacientiem, lai pārliecinātu tos no eitanāzijas atteikties.

Bīskapu nota noslēdzas ar to mediķu cildinājumu, kuri kalpo slimniekiem, atsakoties no eitanāzijas. “Katoļu sanitārie darbinieki neatstās savus pacientus,” ir pārliecināti Baznīcas gani, “jo viņi tic, ka visiem cilvēkiem ir tiesības būt mīlētiem no dzīves sākuma līdz tās beigām.”