Igaunijas iedzīvotāji piemin totalitārisma upurus

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Memoriālā ir iegravēti 22 tk. igauņu vārdi. “Tik mazai zemei kā Igaunijai tas ir daudz”, sacīja bīskaps, kas Igaunijā kalpo jau kopš 2005. gada. “Gandrīz katrā igauņu ģimenē atradīsies vismaz viens cilvēks, kas” totalitārā režīma laikā “ir miris”.

Kā zinām, pirms un pēc Otrā Pasaules kara Igauniju piemeklēja tāds pats liktenis kā Latviju un Lietuvu. Visas trīs Baltijas valstis okupēja padomju vara, tad vācu nacisti un pēc tam atkal padomju vara. Gandrīz 40 tk. igauņu iesaistījās kā brīvprātīgie SS vienībās, lai cīnītos pret padomju okupantiem. Bīskaps Žurdāns pastāstīja, ka pēc Otrā Pasaules kara uz Sibīriju tika izvesti 10 % igauņu, bet Igaunijā tika iesūtīti krievu strādnieki. Līdz ar to ir saprotams, ka šodien 25 % valsts iedzīvotāju ir krieviski runājošie, kā tas līdzīgi ir arī pie mums, Latvijā.

Filips Žurdāns pastāstīja, ka viens no neskaitāmajiem totalitārā režīma upuriem bija bīskaps Eduards Profitlihs. Viņš 1931. gadā tika nominēts par Igaunijas apustulisko administratoru. Šim vācu izcelsmes jezuītam, padomju karaspēkam iebrūkot Igaunijā 1940. gadā, bija iespēja aizbraukt uz dzimteni. Taču viņš atteicās pamest savus ticīgos. Viņš vairākkārt mēģināja dabūt vīzas citiem, lai tie varētu atrast patvērumu ārzemēs.

Dažas dienas pēc Barbarosas operācijas, kad vācu nacisti 1941. gadā iebruka Padomju savienībā, tā paša gada 27. jūnijā bīskaps Profitlihs par pretpadomju darbībām tika aizturēts un nosūtīts uz Kirovu – 956 km uz austrumiem no Maskavas. Tur viņš tika notiesāts uz 5 gadiem koncentrācijas nometnē, un tad viņam tika piespriests augstākais soda mērs. Bīskaps pirms tā izpildīšanas nomira cietumā bada nāvē 1942. gada 22. februārī. Viņam bija 51 gads.

2003. gadā Romā tika atklāts šī ticības mocekļa beatifikācijas process. Tagadējais Igaunijas apustuliskais administrators, bīskaps Filips Žurdāns, pastāstīja, ka šis process veiksmīgi virzās uz priekšu – šo 17 gadu laikā savāktie dokumenti ir pietiekoši un izsmeļoši, un izteica cerību, ka pāvests Francisks pavērs ceļu Dieva kalpa, bīskapa Profitliha, beatifikācijai. “Tas ir svarīgi katoļu Baznīcai šeit, Igaunijā”, viņš uzsvēra, “un tādā veidā universālā Baznīca atzītu to, kas tajos gados šeit notika”. “Visām mūsu ģimenēm būtu svarīgi, lai tiktu novērtēts šis viņu vēstures posms”, sacīja bīskaps Žurdāns.