Beļģijā palielinās pieaugušo kristību skaits

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Beļģijas Bīskapu konferences pirms dažām dienām publiskotie skaitļi ir cerīgi un iedrošinoši. Ja 2010. gadā Kristības sakramentu lūdza 143 pieaugušie, bet 2015. gadā – 180, tad šogad šis skaitlis ir pieaudzis līdz 305. No visiem šiem katehumeniem, 93 ir Malines-Briseles diecēzē vien.

Sakarā ar koronavīrusa pandēmiju šogad Lieldienu laikā nevarēja notikt liturģiskās svinības. Bīskapu konferences izdotajā paziņojumā lasām, ka tas bija smags upuris vispirms pašiem katehumeniem, kuri gaidīja kristību. “Tagad, kad mēs atkal varam svinēt sakramentus un kad atvaļinājumu laiks ir gandrīz beidzies, visas zemes katehumeni, kuri šogad sagatavojās, saņems kristību”, norāda beļģu bīskapi.

Baznīcu Beļģijā skar dziļas pārmaiņas – teikts 2019. gada decembrī izdotajā gadskārtējā raportā. Pirmkārt, neraugoties uz gadu desmitiem ilgo sekularizāciju, šajā zemē katoļticība ir dzīva un ir manāma aizvien dinamiskāka laju iesaistīšanās Baznīcas un sabiedrības dzīvē. Beļģijas draudzēs un dažādās palīdzības sniegšanas institūcijās aktīvi darbojas 2038 bīskapu nozīmētie laji. Tikmēr priesteru skaits ir 1940. Otrkārt, Baznīcā Beļģijā kalpo aizvien vairāk sieviešu. 55% no lajiem ir tieši sievietes. Treškārt, šajā zemē ir liels ārzemju katoļticīgo kopienu un ārzemju priesteru skaits. Bez flāmu, valoņu un vācu kopienām, tur pastāv arī 155 citas etniskās katoļu kopienas un 9 austrumu rita kopienas. 20% priesteru, kuri kalpo Beļģijā, ir ārzemnieki – no tiem 172 ir kongolieši, 43 francūži un 34 poļi.