"Haghia Sophia" komplekss "Haghia Sophia" komplekss 

Protesti pret Stambulas "Hagia Sophia" pārvēršanu mošejā

Pasaule turpina izrādīt neizpratni par Turcijas valdības lēmumu par mošeju pārvērst monumentālo “Hagia Sophia” kompleksu Stambulā. 10. jūlijā Turcijas Augstākā tiesa anulēja 1934. gadā par nācijas tēvu godinātā Mustafas Kemala Ataturka dekrētu, sakarā ar kuru senajā bizantiešu bazilikā, kas Osmaņu karaspēkam ieņemot Stambulu, tika pārvērsta mošejā, iekārtot muzeju.

Inese Šteinerte - Vatikāns

Pret pašreizējā Turcijas prezidenta Resepa Taijipa Erdogana apstiprināto un izziņoto lēmumu asu protestu ir izteikuši gan Konstantinopoles ekumeniskais patriarhs Bartolomejs, gan Krievijas Pareizticīgo Baznīcas patriarhs Kirils. Sāpes par šo iniciatīvu izrāda arī pāvests Francisks. Reliģisko līderu nosodījumam pievienojas arī Pasaules Baznīcu padome. Tās ģenerālsekretārs “ad interim”, mācītājs Joans Sauka visu padomē ietilpstošo 350 kristīgo kopienu vārdā uzrunājot Turcijas valsts autoritātes, raksta: “Līdz ar “Hagia Sophia” atkārtotu pārvēršanu mošejā Turcijas pozitīvās atvērtības signālu esat pārveidojuši izslēgšanas un šķelšanās signālā. Pasaules Baznīcu padomes skatījumā šīs simboliskās vietas pārvēršana neizbēgami radīs neskaidrību, aizdomas un neuzticēšanos, izdzēšot visu, ko līdz šim paveikušas arī kristīgās kopienas dialoga un sadarbības labā starp dažādām reliģijām.” Pasaules Baznīcu padome izsaka raizes par to, ka Turcijas valdības lēmums varētu pamudināt atsevišķu grupu ambīcijas radīt spriedzi starp reliģiskajām kopienām.

Savukārt, Tuvo Austrumu Baznīcu padome notikušo sauc par “uzbrukumu brīvībai un sadzīvei starp reliģijām”. Šīs padomes ģenerālsekretārs Souraija Behealanī prasa, lai pret Turcijas lēmumu formāli iebilstu ANO un Arābu Līga – arī tāpēc, lai “saglabātu “Hagia Sophia” baznīcas vēsturisko simbolismu”.

Saskaņā ar Tuvo Austrumu Baznīcu padomes ieskatiem, “visbriesmīgākais minētā lēmuma aspekts ir tas, ka šis lēmums ir pieņemts brīdī, kas ir izšķirošs dialogā starp kristiešiem un musulmaņiem, lai veicinātu mierīgu sadzīvi, kas ir brīva no jebkādiem ekstrēmismiem, un kas ir izteikta Abu Dabi parakstītajā vēsturiskajā dokumentā “Par Cilvēku brālīgumu””. 2019. gada 4. februārī to parakstīja pāvests Francisks un Al Azharas galvenais imams Ahmeds Al Taijebs.

23 jūlijs 2020, 13:52