Māsa Elizabete kopā ar asistenti kādas operācijas laikā Māsa Elizabete kopā ar asistenti kādas operācijas laikā 

Māsa Elizabete un viņas cīņa pret koronavīrusu un badu

Čadā, kas vismaz pēc oficiāliem datiem ir viena no Āfrikas zemēm, ko vismazāk skāris Covid-19, lielākas bailes pastāv no valdības uzliktajiem nodokļiem, nekā no pandēmijas.

Inese Šteinerte - Vatikāns

Šobrīd, kad vairākās pasaules valstīs, šķiet, mazinās inficēšanās un mirstība no koronavīrusa, zinātniskajai pasaulei nezināma paliek Āfrika. Nav viegli paredzēt sekas, ja pandēmija Melnajā kontinentā sāktu izplatīties ar tikpat lielu jaudu, kā, piemēram, Eiropā un Amerikā. Āfrikā koronavīruss joprojām visvairāk skar Dienvidāfriku, tai seko Alžīrija, Kamerūna, Gana, Ziloņkaula Krasta Republika, Nigēra, Burkina Faso un Nigērija.

Čadā, par ko šoreiz būs runa mūsu jau ierastajā stāstu rubrikā, skaitļi, kas vēstī par koronavīrusa izplatību, ir daudz mazāki par jau nosauktajām zemēm. Čada ir viena no visnabadzīgākajām Āfrikas valstīm, kur pastāv pasaulē visaugstākais bērnu un māšu mirstības rādītājs. Oficiāli avoti līdz šim vēstī par 70 saslimtības ar koronavīrusu gadījumiem, par 5 mirušajiem un 33 cilvēkiem, kam izdevies izveseļoties.

Neviens inficēšanās gadījums nav atklāts valsts Austrumu reģionā Logonē. Šeit dzīvo un strādā komboniāņu kongregācijas misionāre, māsa Elizabete Raule. Viņa ir ārste-ķirurģe un reizē arī Svētā Jāzepa vārdā nosauktās slimnīcas direktore. Slimnīca atrodas Bebedžas pilsētiņā Dobas diecēzē. Šeit krustojas ceļi ar Kamerūnu un Centrālāfrikas Republiku. Līdz Čadas galvaspilsētai Ndžamenai ir 650 kilometri. Bebedža ir vieta, kur tuksneša sausā klimata dēļ ir sastopamas slimības, kuru simptomi daudz neatšķiras no Covid-19.

Pie tam, slimības diagnosticēt nav viegli, jo trūkst nepieciešamās aparatūras. Kā Vatikāna Radio liecina māsa Elizabete, līdz šim viņai nav gadījies sastapt nevienu pacientu, kuram būtu koronavīrusa simptomi, lai arī tādas parādības, kā klepus un augsta temperatūra piemīt daudzām vīrusu izraisītām slimībām, kā arī malārijai, elpošanas ceļu infekcijām un tuberkulozei. Arī no tām Čadā mirst daudzi cilvēki. Minētajā Logones reģionā pie ierastajiem nāves cēloņiem pieskaitāms arī bads.

Pateicoties Pasaules Veselības organizācijas palīdzībai, Čadas valdība ir pieņēmusi prevencijas mērus vēl pirms Covid-19 epidēmija skāra Āfrikas kontinentu. Tika rūpīgi kontrolētas robežas, jo īpaši ar Kamerūnu, un slēgta lidosta. “Svētā Jāzepa” slimnīcas māsas centās izglītot personālu par to, kā rīkoties infekcijas izplatīšanās gadījumā, kā ievērot sociālo distancēšanos. No pieejamā auduma māsas šuva sejas maskas. Vissmagākais aspekts saistījās ar to, ka nebija diagnosticēšanas instrumentu. Bez tam, valdība izdeva pavēli gandrīz visam medicīniskajam personālam ierasties galvaspilsētā. Valsts pārziņā esošās slimnīcas palika bez ārstiem, medmāsām un medbrāļiem. Slimnieki no šīm slimnīcām tika pārvietoti uz misionāru aprūpēto “Svētā Jāzepa” slimnīcu.

“Valdības noteiktos mērus cīņai ar pandēmiju šādā kontekstā izjūtam ļoti smagi,” stāsta māsa Elizabete. “Mums nav aizsardzības materiālu. Tas mazumiņš, kas ir mūsu rīcībā, nav piemērots koronavīrusa slimnieku eventuālai ienākšanai slimnīcā. Komboniāņu māsas dara visu iespējamo, lai sarūpētu maskas, citus sejas aizklājus, gumijas cimdus un, ja palaimējas, arī diagnosticēšanas testus,” šībrīža situāciju vienā no Āfrikas slimnīcām apraksta tās vadītāja.

Vēl viena smaga problēma, par kuru liecināja  misionāre no Čadas, ir sanitārās trauksmes izraisītās sekas – pilnīga robežu slēgšana, kas iedzīvotājus vēl vairāk pakļauj badam. Ir apstājusies tirdzniecība un ierobežota transporta līdzekļu pārvietošanās. Pie tam, Čadai nav izejas uz jūru. Tā atrodas Sahāras tuksneša vidū, tāpēc bloķētas robežas nozīmē, ka nav iespējams apgādāt iedzīvotājus pat ar pirmās nepieciešamības precēm.

Lielus zaudējumus ir sagādājusi arī komandantstundas ieviešana. Sākot ar pulksten 19 ir jābeidz visas sīkās aktivitātes Čadas pilsētās un ciematos. “Ļoti uztraucamies par to,  ka smagas sekas uz iedzīvotājiem gulsies pārtikas trūkuma dēļ, jo īpaši tāpēc, ka valsts atrodas tuksnešainā joslā un tai ir maz izejvielu, kā arī maz komercaktivitāšu,” stāsta māsa Elizabete. “Svētā Jāzepa” slimnīcas vadītāja piebilst, ka Čadas tauta pārsvarā pārtiek no niecīgajiem resursiem, ko dod lauksaimniecība, mājlopu audzēšana, amatniecība, mazie transporta līdzekļi.

28 jūlijs 2020, 14:33