Malta: skolas ir Baznīcas vaigs pasaulē

“Skolas ir Baznīcas vaigs pasaulē”, saka Gozo apustuliskais administrators Mario Grehs. 14. jūlijā viņš svinēja mācību gada noslēguma Svēto Misi. Tā notika nacionālajā Ta’Pinu Dievmātes sanktuārijā. Dievkalpojumā bija klātesoši Maltas Kristīgās Izglītības sekretariāta pārstāvji.

Inese Šteinerte - Vatikāns

Arhibīskaps Grehs atzīmēja, ka “skolas ir Baznīcas dzīvās artērijas, un visi, kuri pārkāpj katoļu izglītības institūtu slieksni, patiesībā, ienāk Baznīcā”. Svētās Mises celebrants ieteica iepazīties ar pāvesta Franciska apustulisko pamudinājumu “Christus vivit”. Dokumentā rodami ieteikumi attiecībā uz pastorālo kalpojumu skolās. “Ja skola cieš sakāvi, tad sakāvi cieš arī Baznīca,” piebilda arhibīskaps. Lai tas nenotiktu, viņš aicināja izglītības institūcijas parūpēties par jauno paaudžu formāciju, iedvesmojoties no pirmā Skolotāja – no Jēzus Kristus parauga.

Noslēdzot mācību gadu, Gozo apustuliskais administrators aicināja lūgties Ta’Pinu Dievmātes attēla priekšā.

Maltā ir vairāk nekā 70 katoļu skolu, kurās mācās ap 17 tūkstoši skolēnu. Maltas Konstitūcijā apgalvots, ka valstij ir pienākums nodrošināt katoliskās izglītības kursus valsts skolās. Par to tiek minēts arī 1989. gada 16. novembrī parakstītajā Vienošanās līgumā starp Svēto Krēslu un Maltas valsti, kā arī Katoļu reliģiskās izglītības publiskajās skolās Reglamentā. Vēl viens līgums, kas noslēgts starp Maltu un Svēto Krēslu, un parakstīts 1991. gada 28. novembrī, garantē Katoliskās Baznīcas skolu pastāvēšanu Maltā.

Ta’Pinu mariāniskā svētnīca, kas atrodas Gozo salā, ir izveidojusies līdz ar nelielu kapelu XVI gadsimtā. 1619. gadā kulta celtne tika restaurēta. Tajā joprojām atrodas itāļu makslinieka Amedeo Perudžino gleznota Jaunavas Marijas svētbilde.

Laikposmā no 1663. līdz 1883. gadam svētnīca bija slēgta. Tā tika atvērta pēc kādas zemnieku meitenes pieredzēta notikuma. Meitene no nelielās baznīciņas izdzirdēja sievietes balsi, kas sauca viņu lūgties. Pēc šīs ziņas izplatīšanās, tika saņemta Baznīcas autorizācija šai vietā praktizēt Dievmātes kultu.

1887. gadā holēras epidēmija paņēma daudzu Gozo salas iedzīvotāju dzīvības. Ļaudis aizvien vairāk piesauca Ta’Pinu Dievmātes palīdzību. Tika nolemts uzcelt lielu svētnīcu, kas sevī ietvertu seno kapelu. Pirmais jaunā dievnama akmens tika ielikts 1920. gadā, bet kulta vietas iesvētīšana notika 1931. gadā. Ta’Pinu svētnīcā ir notikuši divi nozīmīgi starptautiskie marioloģiskie un mariāniskie kongresi. 1990. gada 26. maijā sanktuāriju apmeklēja pāvests Jānis Pāvils II.

23 jūlijs 2020, 13:33