Itālija: UNESCO mantojumā iekļauti Celestīna Piedošanas svētki
Inese Šteinerte - Vatikāns
Šī gada augustā Celestīna Piedošanas svētkus akvilieši un pilsētas viesi svinēja 725. reizi. Tas ir gadskārtējs svinīgs rits ar reliģisku un pilsonisku nozīmi, kas veicina tādas vērtības kā izlīgšana, dalīšanās, viesmīlība, brālīgums, integrācija sabiedrībā un sociālā saliedētība. Jau izsenis šie plaši apmeklētie svētki ir veicinājuši piedošanu vietējo kopienu starpā un stiprinājuši attiecības starp paaudzēm.
“Piedošanas bullas” autors, pāvests Celestīns V bija mūks, celestīniešu ordeņa dibinātājs. Viņa pontifikāts bija neilgs. Kardinālu konklāvs viņu ievēlēja 1294. gada 5. jūlijā, divus gadus pēc pāvesta Nikolo IV nāves, kurus bija iezīmējuši strīdi un nesaskaņas. Tā paša gada decembrī Celestīns V atkāpās no pāvesta amata, šādi dodams precedentu toreiz unikālai rīcībai, bet divus gadus vēlāk mira izsūtījumā Fumonē, Frozinones provincē. Viņa ordeņa brāļi Celestīna V miesas slepus nogādāja Akvilā, kur tās joprojām atdusas Svētās Marijas Kollemadžo bazilikā. 1313. gadā pāvests Celestīns V tika pasludināts par svētu un viņam dots vārds “Svētais Pēteris Apliecinātājs”.
Dažos sava pontifikāta mēnešos pāvests Celestīns gan Akvilas pilsētai, gan visai pasaulei paspēja atstāt nozīmīgu mantojumu. 1294. gada septembra beigās tieši Kollemadžo bazilikā viņš izdeva bullu, kurā ieviesa tādus jēdzienus kā “miers”, “solidaritāte” un “izlīgšana”. Šodien bulla glabājas slēgtā kapelā pilsētas valdes pils tornī.
Celestīna piedošanas svētkos pilsētas mērs Kollemadžo bazilikas Svēto durvju priekšā nolasa bullu, tad tās atver pāvesta nozīmēts kardināls. Svētās durvis tiek atvērtas 28. augusta vakarā. Pirms tam pa pilsētas ielām iet vēsturiskos tērpos tērptu dalībnieku korteža.
