Portluī – pilsēta ar daudzveidīgu kultūru
Inese Šteinerte - Vatikāns
Maurīcijas salu viduslaikos apmeklēja arābu jūrnieki, bet pirmais eiropietis, kas šeit ieradās, bija portugāļu jūrasbraucējs Diego Fernandess Pereira. Viņš salas krastos izcēlās 1511. gadā. 1598. gadā šeit ieradās holandieši un salu nosauca prinča Maurīcija no Nassau vārdā. Sākot ar 1710. gadu holandieši salu sāka atstāt par labu frančiem, kuri piecus gadus vēlāk pārņēma valdības grožus un nosauca to par Iļ de Frāns – par Francijas salu. Par godu karalim Luī XV, franči nosauca salas galvaspilsētu, kas līdz pat šodienai nes viņa vārdu. Portluī kļuva par administratīvo centru un galveno ostu Francijas kuģiem, kas šķērsoja Indijas okeānu.
Franči Maurīcijā ir attīstījuši cukura ražošanu, plantācijās nodarbinot no Āfrikas un Madagaskaras ievestos vergus. 1810. gadā salu sāka pārvaldīt angļi. 1835. gadā tika atcelta verdzība un sala no jauna nosaukta par Maurīciju. No Indijas ieradās sezonas strādnieki, lai strādātu cukurniedru plantācijās. Laikam ritot, indiešu skaits kļuva tik liels, ka jau pārspēja vietējo salas iedzīvotāju skaitu. Šodien vairāk nekā trim ceturtdaļām Portluī iedzīvotāju ir indiešu izcelsme.
1968. gadā Maurīcija atguva neatkarību no Apvienotās Karalistes un 1992. gadā tā tika pasludināta par Republiku. Kopš tā laika ekonomika, kas tika balstīta galvenokārt uz cukura ražošanu, pārtapa jauktā dažādu industriju, finansu, tūrisma un lauksaimniecības preču eksporta ekonomikā.
Portluī galvenie apskates objekti atspoguļo tās kultūru daudzveidību. Šeit ir rodama XIX gadsimta indiešu viesstrādnieku imigrācijas depo Aapravasi Ghat, kas ir iekļauta UNESCO mantojuma sarakstā, Svētā Luī katedrāle, Jummahas mošeja, ķīniešu kvartāls un citi. Joprojām darbojas 1812. gadā atklātais hipodroms, kas tika nosaukts par Marsa laukumu. Tūristu uzmanību piesaista Kaudanas krastmala, kurā izvietoti modes veikali, restorāni un kafejnīcas, kazino un daudzas citas komerciālas aktivitātes. Daudzus cilvēkus pulcē arī Portluī tirgus.
Portluī diecēze aizņem 1882 kvadrātkilometrus. Šeit dzīvo 1 miljons 268 tūkstoši 320 iedzīvotāji, no kuriem 329 tūkstoši 760 ir katoļi. Diecēzē ir 39 draudzes, ko aprūpē 92 priesteri. Arhidiecēzē darbojas 67 reliģiskie un 174 reliģiskās, filozofijas un teoloģijas kursā studē 3 semināristi. Baznīca vada 67 izglītības un 80 labdarības iestādes. Pēdējā gada laikā Portluī diecēzē ir nokristījušies 4128 cilvēki. Bīskapa pienākumus veic kardināls Moriss Piats.
