Svētā Zeme: Procesija uz Karmela kalnu

Inese Šteinerte - Vatikāns

 Kopā ar citiem gāja arī Jeruzalemes latīņu rita katoļu apustuliskais administrators, arhibīskaps Pjerbattista Piccaballa, apustuliskais nuncijs Izraēlā un apustuliskais delegāts Jeruzalemē un Palestīnā, arhibīskaps Leopoldo Džirelli, kā arī patriarhālais vikārs Jeruzalemē un Palestīnā, bīskaps Džačinto Bouloss Markucco.

Procesijai, kas tautā tiek saukta par “Taalat al-Adra” – “Jaunavas kāpienu”, ir tieši 100 gadus sena vēsture. I Pasaules kara sākumā karmelītu tēvi bija spiesti atstāt klosteri, līdzi paņemot tikai dažus arhīva dokumentus un Jaunavas Marijas statuju. Pēc kara, 1919. gadā, notika pirmā procesija, kurā Dievmātes statuja tika nesta uz tās sākotnējo vietu. Reizē tā bija arī pateicība par to, ka atkal ir iestājies miers.

 Pagātnē procesijā uz Karmela kalnu gāja vairāk ticīgo, nekā šobrīd, jo piedalīties varēja arī daudzie svētceļnieki no Libānas. Taču, līdz ar robežu slēgšanu, libāniešu dalība vairs nav iespējama. Kā stāsta viens no procesijas organizētājiem, Svētās Zemes Pontifikālo misiju kustību direktors, karmelītu tēvs Mihaels Abdo Abdo, šogad par procesijas norisi rūpējās galvenokārt universitāšu jaunieši, fokolāru un harizmātisko kustību dalībnieki, kā arī skauti, kas gāja gājiena priekšgalā. Ejot, dziedāja koris no Beit Sahūras. Kopā ar pārējiem procesijā piedalījās arī no Filipīnām, Indijas, kā arī no citām Āzijas un Āfrikas zemēm ieceļojušie strādnieki. Procesijai pievienojās arī svētceļnieki no Eiropas, kā arī daži vietējie ebreji un musulmaņi.