Krievija: katoļu un pareizticīgo kolokvijs
Inese Šteinerte - Vatikāns
Ekumeniskais kolokvijs netiek rīkots pirmo reizi. 2017. gadā šāda tikšanās jau notika Frīburgā, bet 2019. gadā – Vīnē. Maskavā, Svēto Cirila un Metodija Teoloģijas institūta telpās notikušā kolokvija temats bija veltīts dzīvības norietam. Kardināls Kurts Kohs pateicās metropolītam Hilarionam, kurš ir arī minētā institūta rektors, par jaunas lappuses atvēršanu attiecībās starp divām Baznīcām. Šai sakarā viņš pieminēja svētā Nikolaja relikviju svētceļojumu Maskavā un Sanktpēterburgā 2017. gadā, Vatikāna valsts sekretāra, kardināla Pjetro Parolina vizīti Krievijā, akadēmiska līmeņa vasaras kursus abu Baznīcu priesteriem un kopīgi rīkotas izstādes Vatikāna muzejos un Tretjakova galerijā.
“Šie ir tikai daži paraugi kopīgo saišu atjaunošanai, kas cita pēc citas ir jāsaauž kopā, lai atjaunotu saplosīto Kristus tuniku,” avīzei “Osservatore Romano” komentē kardināls Kohs. Pārejot pie kolokvija temata, viņš atzīmē, ka jautājums par dzīvības norietu vienmēr ir bijis izaicinājums, jo cilvēks ir vienīgā radība, kas apzinās, ka ir mirstīga. Šodien šis izaicinājums pieņem jaunu formu, jo ir noticis liels progress zinātnē un medicīniskajās tehnoloģijās. “Mūsdienu sabiedrībā nāve bieži iestājas, pacientam atrodoties slimnīcā un nereti tā ir rezultāts mediķu lēmumam pārtraukt ārstēšanu, vai to neuzsākt vispār,” atzīmē kardināls Kohs. Tas viss liek izvirzīt jautājumu par ciešanu nozīmi kristīgajā skatījumā, par to, ko uzskatām par slima cilvēka cieņu un par to, vai tas, kas ir labs miesai, vienmēr kalpo personas integrālajam labumam.
Kardināls veica vēsturisku ekskursu pa Baznīcas attieksmes posmiem pret “dzīvības norietu”. Jau 1957. gadā pāvests Pijs XII uzrunā statptautiskās mediķu sanāksmes 500 dalībniekiem, kas bija pulcējušies Romā, izteicās par labu paliatīvajai aprūpei un bija pret jebkādu agresīvu iejaukšanos. 1980. gadā šāda pozīcija tika attīstīta Ticības mācības kongregācijas izdotajā dokumentā “Iura et bona” par eitanāziju, kuras principi ir izskaidroti Katoliskās Baznīcas katehismā. Tie atgādina par eitanāzijas morāli nepieņemamo raksturu un pienākumu veikt ordināru aprūpi. Bez tam, padziļinot šo principu, Katehismā ietverts iedrošinājums uzņemties paliatīvo aprūpi, kas tiek definēts kā “speciāla, no interesēm brīva žēlsirdības forma”.
Kardināls Kohs piemin arī pāvesta Franciska maģistēriju, kad 2017. gada novembrī Pasaules Mediķu apvienības sanāksmes dalībniekus Svētais tēvs pamudināja “absolūtā redzeslokā paturēt augstāko atbildības bausli pret savu tuvāko” un “lai arī apzināmies, ka slimības priekšā ne vienmēr varam garantēt izveseļošanos, mēs vienmēr varam un mums ir jāuzņemas rūpes par dzīvo cilvēku”.
Kardināls Kohs apliecina, ka līdzīga pozīcija ir arī Krievijas Pareizticīgo Baznīcai, kas izteikta tās sociālās mācības kopsavilkumā (angliski: Basis of the Social Doctrine of the Russian Orthodox Church). Tas ir apstiprināts 2000. gadā Maskavā.
