Singapūra: kristiešu un taoistu tikšanās

Inese Šteinerte - Vatikāns

Singapūrā kristieši un taoisti dalās ieskatos par ētisko krīzi, par sociālo institūciju pārveidošanu un par garīgas izaugsmes nepieciešamību, par visu cilvēku atkarību citam no cita, par vienotākas un harmoniskākas sabiedrības celtniecību. Kā atzīmēja bīskaps Aijuzo, “neraugoties uz atšķirīgu pasaules uztveri un garīgo gājumu, gan kristietībai, gan taoismam pieder kopīgu morālo vērtību mantojums. Abu tradīciju reliģiskā un filozofiskā gudrība ir devusi ieguldījumu civilizāciju un kultūras veidošanā. Arī tāpēc, ka to kopīgais morālais mantojums izriet no dabiskā likuma, kas ir ierakstīts cilvēka dabā un tātad, ir ētiski saistošs visām cilvēciskajām būtnēm, neraugoties uz filozofisko un reliģisko pārliecību.”

Atgādinājis par taoisma ētiskajiem principiem, kurus ir izcēlis Laodzi “Tao Te Ching”, jeb “Ceļa un tikumu grāmatā”, bīskaps Aijuzo uzdeva jautājumu, kāpēc dialogs starp šīm divām realitātēm ir tik svarīgs šodien. Mūsdienu un nākamo paaudžu nabadzība saistās ar klimatiskajām izmaiņām, ekonomisko iespēju trūkumu, bezdarbu, terorismu, izglītības trūkumu, atkarību no toksiskajām vielām, cilvēktirdzniecību, pārtikas un ūdens nedrošību, korupciju, terorisma draudiem un fundamentālismu, vardarbību uz reliģiska pamata, migrāciju, bīstamu biotehnoloģiju attīstību, tādu, kā ģenētiskās manipulācijas un klonēšana. Šīs visas problēmas sniedzas tālu aiz nacionālajām robežām un nevar tikt atrisinātas, ja kāda valsts rīkojas viena pati. Daudzi cilvēki apzinās savu ētisko un morālo atbildību iejaukties, lai stātos pretim šādai situācijai. Jau pieminētā kopīgo morālo vērtību manotjuma centrā bīskaps Aijuzo aicināja likt šādu zelta regulu: “Nedari citam to, ko tu negribi, lai dara tev!”