Itālija: sarīkots pirmais Paralimpiskās kultūras festivāls
Inese Šteinerte - Vatikāns
“Jūsu liecība ir liela cerības zīme. Tas ir pierādījums, ka ikviena persona sevī slēpj potenciālu, ko bieži vien nespējam pat iedomāties, un ko var attīstīt ar uzticību un solidaritāti,” apliecināja pāvests Francisks, 2014. gada oktobrī Vatikānā pieņemot audiencē ap 6 tūkstoši paralimpiešu.
Pirmais Paralimpiskās kultūras festivāls ir daļa no liela projekta, proti, visiem cilvēkiem dot vienādas iespējas, ļaut justies daļai no lielās cilvēku ģimenes. Festivāls būs iespēja izvērtēt ne tikai iegūtos rezultātus – vairāk nekā 175 medaļas, ko ir vinnējuši paralimpiskie sportisti, bet arī sporta politiku šais 15 gados.
Kā stāsta festivāla organizatori, paralimpiešus vieno tas, ka visi ir izgājuši slimnīcu un saņēmuši slēdzienu “invalīds”. Tomēr, tas, ko viņi dara, nav vis kāds piliens jūrā, bet gan ieguldījums cilvēciskajā kapitālā un savas zemes kultūrā. Ikviena zeme aug, ja aug tās kultūra.
Kāda nozīme ir terminam “paralimpiskais”? Kā saka Itālijas Paralimpiskās komitejas prezidents Luka Pankalli, tā ir kādas tautas vērtību sintēze. Tā ir tāda cilvēka definīcija, kurš, neraugoties uz fiziskajiem trūkumiem, veic sporta aktivitātes. Tas nozīmē arī, ka viņš ir izslēdzis iemeslu saukt sevi par “nespējnieku”.
Festivālā piedalās Itālijas karognesēja Riodežaneiro Paralimpiskajās spēlēs Martina Kaironi. Viņa saņēma Olimpisko zelta medaļu 100 metru skrējienā, izmantojot mākslīgo palīgierīci. 18 gadu vecumā meitene cieta autoavārijā un viņai nācās amputēt kreiso kāju virs ceļgala. Režisors Simone Saponjeri ar viņu ir uzņēmis dokumentālo filmu “Vējš sejā” (“L’aria sul viso”). Martina ir pateicīga cilvēkiem, kas visu šo laiku ir atradušies viņai līdzās, taču arī viņai pašai ir pieticis gribasspēka un apņēmības iet uz priekšu. “Esmu izaugusi pārāk ātri, bet tas ir labi,” saka Martina. “Atrados problēmas priekšā, kas bija daudz, daudz lielāka par mani pašu, bet pateicoties saviem vecākiem un spēkam sevī, esmu varējusi to pārvarēt,” piebilst paralimpiete.
Martinai un citiem cilvēkiem, kurus skārusi invaliditāte, ir nācies saskarties ne vien ar fiziskajiem ierobežojumiem, bet arī ar citu cilvēku caururbjošiem skatieniem, kuriozitāti. Tāpēc vēl papildus spēki esot bijuši jāpieliek, lai pārvarētu dusmas un tos uztvertu mierīgi.
Pēdējos gados vairāki pazīstami paralimpiskie čempioni ir veicinājuši kultūras izmaiņas, attieksmi pret invaliditāti. Vairāk tiek domāts arī par valodu. Daudzi cilvēki pieliek pūliņus, lai dienu pēc dienas mainītos sabiedrības mentalitāte.
