Skandināviju apceļos svētās Terēzes un viņas vecāku relikvijas
Inese Šteinerte - Vatikāns
Kā aģentūrai SIR pastāstīja Skandināvijas Bīskapu konferences ģenerālsekretāre, vācu tautības māsa Anna Mirijama Kašnere, “svētā Terēze ir misiju debesīgā aizbildne un Skandināvijas zemes ir misiju zemes.” Reliģiskā izsaka cerību, ka relikviju svētceļojums atstās labvēlīgu iespaidu arī uz Skandināvijas katoļu ticību. Viņa stāsta, ka šeit pastāv liels kontrasts starp sekularizēto sabiedrību un ticīgajiem, kas ar lielu godbijību izturas pret visu, kas ir svēts. Vairākās zemēs, kur ir pabijušas svētās Terēzes relikvijas, ne mazums cilvēku ir pievērsušies ticībai. Tiek cerēts, ka tas varētu notikt arī Skandināvijas zemēs. “Kunga darbi ir neizdibināmi,” saka māsa Anna Mirijama.
Par savu pieredzi, saskaroties ar svētās Terēzes relikvijām stāsta arī Svētā Jāņa kongregācijas brālis Simeons no Francijas. Viņš jau desmit gadus regulāri apmeklē Zviedriju, kur pēc kardināla Andersa Arboreliusa lūguma veic ģimeņu pastorālo aprūpi. Simeons atzīst, ka tāpat kā daudzi, arī viņš agrāk esot izjutis skepsi pret relikvijām un to svētceļojumu. Taču, atrodoties relikviju tuvumā, guvis dziļu garīgu pieredzi. Tagad Simeons saka: “relikviju kults ir nepārejoša Baznīcas vēstures un katoliskās ticības daļa. Nav altāra bez relikvijām, nav iespējams konsakrēt dievnamu, ja tajā nav relikviju. Godināt svētos caur viņu mirstīgajām miesām, nozīmē atcerēties viņus, it kā tie būtu dzīvi. Tātad, šo lielo svēto uzņemam tāpēc, ka viņa ir dzīva debesīs.”
Svētās Terēzes un viņas vecāku relikviju svētceļojums notiks ekumeniskā kontekstā. Kā tās pieņems citu konfesiju ticīgie? Māsa Anna Mirijama pauž pārliecību, ka ekumeniskais gājums darbojas tikai tad, kad abas puses – katoļi un luterāņi ir skaidrībā par savu ticību un praktizē tās formas. Godināt svētos ir īpaša katoliskās ticības forma, taču Zviedrijā arī luteriskā Baznīca daudz atsaucas uz savu tautieti, svēto Brigitu un uzskata to par savu svēto. Šai ziņā tai ir liela līdzība ar Katolisko Baznīcu. Citāda situācija ir Īslandē un Somijā, kur katoļticīgo ir tikai 0,2%.
Arī Martēnu gimenes vēsture var iedrošināt, apgaismot, pavadīt daudzu mūsdienu ģimeņu dzīvi. Brālis Simeons atgādina, ka tur, kur ir ģimenes, ir arī jaunieši. Viņš ir par to, lai veicot pastorālo aprūpi, šīs divas vides netiktu šķirtas.
