Meklēt

Lieldienas gaidot. Svētā Zeme, Ēģipte, Mjanma

Kāda atmosfēra valda, gatavojoties Lieldienām dažādās zemēs, vispirms jau Svētajā Zemē? Lieldienu vēstījumā, ko izdevuši kristīgo kopienu līderi, tiek pieminētas grūtības, kādas šeit pārdzīvo kristieši. Tai pašā laikā, saskaņā ar Svētās Zemes kustoda, franciskāņu tēva Frančesko Pattona teikto, ļaudis priecājas.

Inese Šteinerte - Vatikāns

Ziemassvētki Betlēmē un Lieldienas Jeruzalemē vienmēr ir bijuši divi lielu svinību brīži. Šogad, nedēļu vēlāk Lieldienas atzīmēs Austrumu ritu ticīgie. Svētki praktiski sakrīt arī ar ebreju Pashu un musulmaņu Gavēņa laiku Ramadanu. Līdz ar to visu trīs monoteisko reliģiju ticīgie vēlas apmeklēt Jeruzalemi. Šajā laikā Svētajā Zemē notiek daudzas manifestācijas, kuru dalībnieki pieprasa neveikt apvērsumu līdzšinējā valsts kārtībā, Augstāko tiesu pakļaujot valdībai.

Vai Svētajā Zemē atgriežas svētceļnieki? Tēvs Pattons apliecina, ka svētceļnieku skaits šobrīd ir apmēram tāds pats kā 2018. gadā. Tiesa, vislielākais svētceļnieku pieplūdums bija 2019. gadā pirms pandēmijas, taču arī šobrīd ir ieradušies pietiekami daudz apmeklētāju, visvairāk no Amerikas Savienotajām Valstīm, pēc tam seko Polija, Itālija, Spānija un Brazīlija.

Svētās Zemes kustods aicina svētceļniekus atjaunot savu ticību, savu saikni ar kristiešiem Svētajā Zemē un ar Jeruzalemes Māti Baznīcu. Izskan arī aicinājums sniegt ekonomisko atbalstu, jo šobrīd ir jāveic restaurācijas darbi gan Svētā Kapa bazilikā, gan arī mazākās svētnīcās.

 

Ekonomiskā situācija nespēj noslāpēt Lieldienu garu arī Ēģiptē. Emeritētais Asjūtas eparhijas bīskaps Kirilloss Vatikāna Radio pastāstīja, ka kristieši, tāpat kā lielākā tautas daļa cieš trūkumu, bet neatsakās svinēt Lieldienas, piedalīties liturģijā un dalīties maltītē gan ar citu kristīgo kopienu brāļiem un māsām, gan arī ar musulmaņiem.

Ēģipte, tāpat kā daudzas zemes pasaulē, šobrīd izcieš vienu no vissmagākajām ekonomiskajām krīzēm ar nekontrolētu inflāciju, kas marta mēnesī sasniegusi vairāk kā 30%. Daudzi ēģiptieši ar grūtībām spēj nodrošināt sev pārtiku. “Cenas ir kāpušas tik augstu, ka jābrīnās, kā cilvēki spēj izdzīvot. Valdība dod pabalstus, taču tie nemazina ciešanas,” stāsta bīskaps. Taču Austrumu kristīgo ritu liturģiskā bagātība nav mazinājusies, baznīcas ir pilnas ar cilvēkiem, kuri lūdzas, gaidot Lieldienas, kuras Austrumu rita kristieši svinēs 16. aprīlī.

 “Mēs piedalāmies Ramadanā kopā ar mūsu draugiem musulmaņiem,” stāsta bīskaps. “Tiekam uzaicināti vakariņās, kad viņu gavēnis ik vakarus tiek pārtraukts, lai dalītos ēdienā ar citiem. Arī mēs rīkojam kopīgas maltītes kā brālīguma zīmi.” Kirilloss atzīmē, ka ir musulmaņi, kuri ar prieku piedalās kristiešu svinībās arī baznīcā. Musulmaņi netic Kristus augšāmcelšanās notikumam, bet tic Viņa dzimšanai. Tāpēc tiem ir tuvāki Ziemassvētki, taču arī Lieldienās daudzi apsveic kristiešus. 

Ēģiptē Lieldienas ir laiks, kurā atjaunot diezgan sarežģītās attiecības starp katoļiem un pareizticīgajiem. Lai arī pareizticīgo  patriarhs Tavadross II ir ļoti atvērts, dažos sektoros pret dialogu joprojām valda pretestība. 10. maijā Tavadross II dosies uz Romu, lai tiktos ar pāvestu Francisku un kopā atzīmētu 10 gadus, kas apritējuši kopš viņu pirmās tikšanās Vatikānā. Bez tam, 1973. gada 10. maijā notika pāvesta Pāvila VI un koptu pareizticīgo patriarha Šenoudas III vēsturiskā tikšanās.

Kristieši Ēģiptē Lielā Gavēņa laikā gavē visu dienu. Lielās nedēļas laikā pēc liturģijas baznīcā tie uzkavējas, lai kopā ieturētu maltīti. Bīskaps Kirilloss aicina Ēģiptes kristiešus salikt savu cerību Kristū, Viņa uzvarā pār nāvi. “Viņš palīdz pārvarēt visas grūtības, mēs varam piedalīties Viņa Augšāmcelšanās notikumā, Viņa rokās saliekot savas ciešanas,” apliecina bīskaps no Asjūtas, Ēģiptē.

 

Starp represijām un nabadzību Lieldienas gaida kristieši Mjanmā. “Vietējā Baznīca strādā izlīgšanas labā un lūdzas par saviem vajātājiem,” stāsta Mavlamjine diecēzes palīgbīskaps Moriss Njunts Vai no valsts dienvidiem. Kristietību Mjanmā pauž tikai ap 6% iedzīvotāju, visvairāk kačinas un karenas etnisko grupu pārstāvji, jo viņu teritorijās savulaik darbojās misionāri. Kristietība šeit ir nostiprinājusies pirms vairākiem gadsimtiem un tā sēj miera sēklas nacionālā līmenī, neraugoties uz vajāšanām, ko šīm etniskajām grupām nācās izciest vēl nesenā pagātnē.

Gavēņa laiku Mjanmas nelielā kristīgā kopiena pavada lūdzoties un veicot tuvākmīlestības darbus, bet Lieldienas solās būt ļoti pieticīgas apkārt valdošās nabadzības dēļ. “Lūdzamies, lai būtu miers, lai cilvēkiem būtu mājoklis, jo daudzu mājas ir nodedzinātas. Lūdzamies par viņiem un cenšamies tiem palīdzēt,” stāsta bīskaps. Aizvadītajos mēnešos, militāro darbību dēļ ugunsgrēkiem tika pakļauti arī daži dievnami. Kristieši izjūt pāvesta Franciska tuvību, dzird viņa vairākkārt atkārtotos aicinājumus lūgties par mieru Mjanmā. “Arī mēs daudz lūdzamies par viņu, jo īpaši, kad viņš bija slimnīcā,” stāsta bīskaps.

Valdības striktie drošības mēri skars arī Lieldienu svinības. Vigīlijas Svētā Mise sestdienas vakarā, ko kristieši Mjanmā parasti atzīmēja pusnaktī, šoreiz notiks jau pēcpusdienā, jo vakaros tiek ieviesta komandantstunda. Nav atļautas arī procesijas un reliģisko simbolu izstādīšana ārpus kulta vietām.

Attiecības ar citām reliģijām Mjanmā ir labas. Ticīgie palīdz cits citam. Spriedze iestājas tikai sastopoties ar militāro huntu un tās atbalstītājiem.

07 aprīlis 2023, 20:11