Karmena Hernandeza un viņas svētceļojums pa Jēzus pēdām

Debora Donnini - Vatikāns

 Tā sākās gandrīz gadu ilgs svētceļojums, kas dziļi iespaidoja jauno sieviešu, jo īpaši Hernandezas dzīvi. Vēlāk, atgriezusies no Svētās Zemes, kopā ar Kiko Arguello viņa nodibināja visā pasaulē pazīstamo harizmātisko kustību “Neokatehumenālais ceļš”.

Šobrīd Madridē norisinās Dieva kalpones Karmenas Hernandezas beatifikācijas procesa diecezālā fāze. Viņas svētceļojuma atmiņu stāsts publicēts Itālijā iznākušajā grāmatā ar nosaukumu “Esmu visos savos avotos” (“Sono in tutte le mie fonti”). Intervijā Vatikāna Radio to rekonstruē Bībeles eksperts, “Redemptoris Mater” semināra rektors Galilejā, priesteris Frančesko Džosuē Voltadžo:

Kas notika tajos gados, kāpēc šis ceļojums Karmenai Hernandezai bija tik svarīgs?

Svētceļojumam pa Svēto Zemi Dieva kalponei Karmenai Hernandezai bija izšķiroša nozīme viņas dzīvē un nākamajā misijā. Viņa par to runāja kā par “savas jaunības mīlestības laiku”, īpaša nozīme tam bija priekš “Neokatehumenālā ceļa”, bet vēl vairāk priekš viņas pašas, jo svētceļojums notika dzīves tumšā un vētrainā brīdī: pirms diviem gadiem Jēzus Kristus misionāru kongregācija, kurā viņa bija iestājusies, sauca viņu uz Barselonu no Londonas, kur pēc tās pašas kongregācijas lēmuma Karmena bija nosūtīta papildināt zināšanas angļu valodā, lai varētu doties misijā uz Indiju. Tas bija viņas dzīves lielākais sapnis. Barselonā viņa pieredzēja pazemojumus un beigās tika izslēgta no kongregācijas.

Karmena nu plānoja doties misijā uz Bolīviju, bet pirms tam vēlējās veikt svētceļojumu pa Kristus pēdām. Uzturēšanās Svētajā Zemē iezīmēja būtisku pavērsienu viņas dzīvē, ļaujot tai atgriezties pie avotiem tieši tai laikā, kad Vatikāna II koncils uz to aicināja visu Baznīcu. Par to liecina arī pāvesta Pāvila VI ceļojums uz Svēto Zemi 1964. gadā. Vēsturē viņš iegāja kā pirmais pāvests, kurš spēra šeit savus soļus, ja neskaita svēto Pēteri. Karmenai Hernandezai bija iespēja būt klāt pāvesta Pāvila VI vizītes laikā Nācaretē.

Svētajā Zemē jaunajai sievietei pavērās Svēto Rakstu būtība un radās iedvesma nākamajai dzīves misijai. 1964. gada 15. jūlijā kā atbilde uz visām iepriekšējām lūgšanām nāca dzirdētais par Kiko Arguello darbību, kuru viņa iepazina tikai dažas nedēļas vēlāk un ar kuru ilgu laiku strādāja starp nabadzīgajiem Madrides nomales Palomeras baraku iemītniekiem. Šī tikšanās revolucionārā veidā izmainīja Karmenas dzīvi.

Kāds bija Karmenas svētceļojuma maršruts un tā nozīmīgākie posmi?

Ar savu draudzeni Karmenu Kūlingu viņas ieradās Svētajā Zemē pilnīgi nesagatavojušās, domājot šeit palikt divus mēnešus, bet patiesībā palika gandrīz gadu. Ceļš sākās Barselonā, kur abas Karmenas kāpa uz turku kuģa. Dievs tām piešķīra žēlastību veikt iespaidīgu ceļojumu. Izkāpušas Beirūtā, viņas, pamīšus ar auto stopiem un kājām, šķērsoja visu Sīriju, ieradās Damaskā un vēlāk Ammānā, Jordānijā. No turienes devās uz Jeruzalemi, kas tai laikā bija sadalīta starp Jordāniju un Izraēlu. Vēlāk svētceļnieces sasniedza tuksnešaino Negevu un Eilatu pie Sarkanās jūras Izraēlas galējos dienvidos. No Svētās Zemes viņas atgriezās, apceļojušas visas svētvietas un guvušas vienreizēju pieredzi, kuru Karmena Hernandeza aprakstīja vissīkākajās detaļās.

Tā piemēram, došanās zvejot kopā ar zvejniekiem naksnīgajā Galilejas ezerā, stundām ilga lūgšana pie Pētera klints. Visas apmeklētās vietas viņa izdzīvoja saistībā ar pestīšanas vēstures notikumiem...

Patiešām! Šādu atmiņā palikušu epizožu, tai skaitā anekdotisku notikumu ir daudz. Viens no tiem, kas mani ir iespaidojis jo īpaši, attiecas uz Karmenas iekšējo vētru, un norisinājās 1964. gada 5. februārī. Abas draudzenes lietū un nakts melnumā devās zvejot laivā kopā ar dažiem zvejniekiem. Viņi izmeta tīklus ezera vidū un atgriežoties Tiberiādē, pieredzēja negaisu. Pēc tam Karmena savā dienasgrāmatā latīņu valodā pārrakstīja dialogu starp Jēzu un Pēteri ezera krastā: “Pēteri, vai tu mani mīli? Vai mīli mani vairāk nekā pārējie?” “Tu zini visu, tu zini, Kungs, ka es tevi mīlu”.

Šī ceļojuma laikā Karmena Hernandeza veica arī dažus pazemīgus, tai skaitā apkopējas darbus. Taču, pamatojoties uz savām studijām, viņai tika uzticēts arī prestižs darbs nozīmīgā Haifas petījumu centrā “Tehnionā”.

Jā, tas bija arī ļoti “iemiesots” svētceļojums, jo viņa, piemēram, strādāja par apkopēju Spānijas vēstniecībā, kā arī dažās ebreju mājās. Lai arī nākusi no bagātas ģimenes, Karmena konkrētajā ikdienas dzīvē iekļāvās vietā un apstākļos, kuros atradās. Viņa iepazina ebreju dzīves realitāti, viņu svētkus un tradīcijas, un iemīlot šo realitāti, kopā ar Kiko Arguello to atspoguļoja savā katehētu misijā. Ne tikai no grāmatām, bet dzīvē tika iepazīti gan ebreji, gan arābi, jo īpaši arābu kristieši. Kā persona ar ķīmijas studiju diplomu viņa tās papildināja, kā pati izteicās, “ar dziļāku un teoloģiskāku izjūtu”. Pazīstamajā Haifas tehnoloģiju institūtā “Technion” Karmena kopā ar diviem profesoriem ebrejiem strādāja pie starptautiska pētījumu projekta par saules radiāciju. Šis pētījums viņai ļāva paildzināt savu svētceļojumu pa Svēto Zemi, jo nu varēja atļauties apmaksāt savu tālāko uzturēšanos. Bez tam, tas deva lielu iedvesmu teoloģiskā ziņā: pētījumi par saules gaismu un radiāciju viņai sagādāja veselu intuīciju bagātību vēlākajā katehētes darbā.

Grāmatas prefācijā teikts, ka šis Karmenas svētceļojums cieši saistās ar Vatikāna II koncilu un ar tam sekojošo katehumenāta atklāšanu un “Neokatehumenālā ceļa” dzimšanu. Kādā veidā šī saistība izpaudās?

Izpaudās daudzos veidos. Karmena studēja teoloģiju, studēja Vatikāna II koncila veikto atjaunotni. Tas saistās arī ar “Neokatehumenālā ceļa” aizsācēju dzīvi, jo īpaši ar eksistences krīzi, ko piedzīvoja Kiko Arguello, kas viņu aizveda pie Palomeras barakām Madridē. Arī Karmenas pārciestā paaicinājuma krīze vispirms veda pie tikšanās ar Dieva Vārdu Svētajā Zemē, ar liturģisko atjaunotni un Lieldienu noslēpuma atklāšanu. Vatikāna II koncils vēlējās no jauna atklāt katehumenātu, lai atkal ieviestu to Baznīcas dzīvē. Šī saikne ir būtiska, lai pieņemtu “Neokatehumenālā ceļa” dāvanu visai Baznīcai. Veseli pieci pāvesti – sākot no svētā Pāvila VI līdz Franciskam, ir atzinuši šo harizmu kā Dieva dāvanu Baznīcai. Šai ziņā Karmenas Hernandezas svētceļojumam uz Svēto Zemi ir bijusi liela nozīme, jo viņa bija devusies pie kristīgās iniciācijas un katehumenāta saknēm, kas ir rodami jau Svētajos Rakstos.

Karmena Hernandeza ir jūsu krustmāte Kristībā. Kādas ir atmiņas, ko nesat par viņu savā sirdī?

Daudz atmiņu: viņas mīlestība uz sievietes tēlu kā dzīvības devēju, uz pāvestu, bīskapiem, priesteriem, ģimeni. bet jo īpaši uz jaunavību un celibātu. Viņa vienmēr klausījās Vatikāna Radio un visas pāvesta uzrunas. Karmena izteicās ar lielu brīvību un drosmi. Pāvests Francisks ar viņu vēlējās sazināties īpaši tais brīžos, kad nejutās labi. Viņš vērsās pie viņas ar lielām simpātijām un brālīgu mīlestību. Karmena bija atbalsta punkts, sieviete, kas spēja teikt patiesību, kas spēja izrādīt lielu mīlestību. Viņa atcerējās dzimšanas dienas, daudzas detaļas, atrada laiku uzturēt attiecības ar cilvēkiem, jo īpaši ar tiem, kas bija attālinājušies un pazaudējuši ceļu.

Publicēšanai sagatavoja Inese Šteinerte