Kompjenas Karmela māsu varonīgais upuris
Inese Šteinerte - Vatikāns
1693. gadā 29 gadus veca sieviete invalīde, kas bija apmetusies Kompjenas Karmelā, sapnī redzēja Jēzu Viņa Vissvētās Mātes Marijas, svētās Terēzes no Avilas un divu Kompjenas karmelīšu pavadībā. Saņēmusi instrukciju par savu paaicinājumu, redzēto vīziju, kurā vairākas karmelītes bija izvēlētas “sekot Jēram”, šī sieviete ilgstoši paturēja sevī.
Tikai 1786. gadā jaunievēlētā klostera priore, māte Terēze no Svētā Augustīna atrada par klostermāsu kļuvušās vizionāres atstāstu. Māte Terēze nojauta, ka šis sapnis ir pravietojums attiecībā uz viņas vadīto kopienu. Dažus gadus vēlāk Francijā sākās revolūcija, visapkārt valdīja terors. 1790. gada februārī tika apstādināta klosteru darbība.
4. augustā tika aprakstīti karmelīšu kopienas īpašumi. Dienu vēlāk tika izprašņātas māsas un tām dota iespēja atteikties no saviem svētsolījumiem. Taču, neviena no māsām neatteicās, gluži pretēji, katra apņēmās palikt tiem uzticīga līdz pat nāvei. 1792. gada Lieldienās, divas dienas pēc tam, kad spēkā bija stājies liegums par reliģiskā habita nēsāšanu, māte Terēze par minēto vīziju pastāstīja pārējām karmelītēm.
Notikumi sāka risināties ļoti strauji. Jau augusta beigās visi sieviešu klosteri bija slēgti un to īpašumi sekvestrēti. 20 Kompjenas karmelītes izgāja no klostera 14. septembrī, Kristus Krusta paaugstināšanas svētkos. Ar draugu palīdzību viņas bija radušas patvērumu četrās dažādās vietās, kā arī saņēmušas vienu civilā apģērba kārtu. Māsas nevarēja atļauties nopirkt jaunas drēbes un viņu lūgums pēc valdības palīdzības palikta neatbildēts.
Neilgu laiku vēlāk māte Terēze no svētā Augustīna dalījās nodomā ar četrām vecākajām māsām par to, lai nāktu klajā ar ierosinājumu visai kopienai upurēt savu dzīvību par Francijas atbrīvošanu. Tādējādi tiktu atdarināta svētā Terēze no Avilas, kura reformēja Karmelu ar šādu pašu nodomu. Ir saprotams, ka māte Terēze tūlīt sastapās ar pretestību. Galu galā, kurš gan, būdams pie pilna saprāta, labprātīgi ietu zem tikko izgudrotās giljotīnas? Tomēr, četru stundu laikā divas vecākās māsas lūdza priorei piedošanu par drosmes trūkumu. Viņas pavēra ceļu, lai šis nodoms tiktu darīts zināms visām kopienas māsām.
Sākot ar 27. novembri katra māsa ik dienas skaitīja sevis upurēšanas aktu par Francijas atpestīšanu, ko bija uzrakstījusi priore. Lūgšanai bija pievienota intencija par politisko cietumnieku atbrīvošanu un par to, lai mazāk cilvēku tiktu sodīti ar galvas nociršanu. 1794. gada 21. jūnijā kareivji veica kratīšanu māsu dzīvesvietās. Nākamajā dienā viņas tika arestētas par to, ka turpināja dzīvot konsakrēto dzīvi un simpatizēja monarhijai. No 16 karmelītēm sastāvošā kopiena tika ieslodzīta bijušajā Apmeklēšanas konventā kopā ar 17 angļu benediktiešu māsām. 12. jūlijā, redzot, ka māsu vienīgie civilo apģērbu gabali ir izžauti, Kompjenas mērs kopā ar kareivjiem ielauzās konventā un atklāja, ka māsas bija tērpušās savos habitos. Tūlīt viņas tika nosūtītas uz Parīzi, lai stātos tiesas priekšā.
17. jūlijā 16 karmelītes kopā ar 24 citiem cietumniekiem tika apsūdzētas kā “tautas ienaidnieki” un notiesātas uz nāvi. Katra no māsām bija gatava piepildīt pravietisko sapni un dzīvoja ar apziņu, ka drīz sekos Jēram.
Tai pašā vakarā Parīzes ielas piepildīja māsu dziedātās Vesperes, kamēr viņas gāja uz ešafotu. Eksekūcijas izpildītājs ļāva mūķenēm pabeigt lūgšanas, to skaitā Te Deum. Pēc Veni Creatur Spiritus piesaukšanas un savu svētsolījumu atjaunošanas akta, māsas viena pēc otras nostājās uz paaugstinājuma, saņēma svētību no priores, noskūpstīja Dievmātes statueti un sekoja Jēra upurim.
Desmit dienas vēlāk Robespjērs tika arestēts un giljotinēts, neatstājot šaubas par to, ka Kungs pieņēma karmelīšu māsu upuri. Pāvests Pijs X 1909. gadā Kompjenas mocekles pasludināja par svētīgām. Šobrīd notiek viņu kanonizācijas process. Māsu dzīvesstāsts ir aizgūts par sižetu vairākiem mākslas darbiem. Uz Latvijas Nacionālā Operas un baleta teātra skatuves ir uzvesta Fransisa Pulenka opera “Karmelīšu dialogi”.