Pāvests brīdina no materiālo labumu atkarības
Silvija Krivteža - Vatikāns
Uzrunā pirs lūgšanas "Kunga eņģelis" pāvests norādīja, ka šodienas Evaņģēlijā ietverts stāsts par kādu cilvēku, kurš vēršas pie Jēzus ar lūgumu: "Mācītāj, saki manam brālim, lai viņš dalās ar mani mantojumā" (Lk 12, 13). Svētais tēvs uzsvēra, ka šāda situācija ir ļoti izplatīta. Cik daudz brāļu un māsu, cik daudz vienas ģimenes locekļu diemžēl strīdas un, iespējams, vairs gadiem nerunā viens ar otru mantojuma dēļ!
Taču Jēzus neiedziļinās detaļās, bet pievēršas tam, kas ir šādu nesaskaņu pamatā. Viņš saka: "Sargieties no katras mantkārības!" (15). Kas patiesībā ir alkatība? – jautāja pāvests. Tā ir neapvaldāma vēlme pēc materiāliem labumiem, pēc bagātības. Francisks atzina, ka tā ir sava veida slimība, kas iznīcina cilvēkus, jo alkas pēc materiāliem labumiem rada atkarību. Īpaši tie, kam pieder ļoti daudz mantu, nekad nav apmierināti: viņi vienmēr vēlas vairāk, un vēlas tikai sev. Taču šādā veidā viņi vairs nav brīvi, viņi vergo tam, kam vajadzēja palīdzēt tiem dzīvot brīvi un mierīgi. Tā vietā, lai nauda kalpotu, viņi kļūst par naudas kalpiem. Taču alkatība ir bīstama slimība arī visai sabiedrībai: tās dēļ mēs šodien esam nonākuši līdz citiem paradoksiem, līdz netaisnībai, kad dažiem ir ļoti daudz, bet daudziem – ļoti maz.
Svētais tēvs aicināja padomāt arī par kariem un konfliktiem, kas vienmēr ir saistīti ar alkatību, vēloties gūt peļņu, kļūt bagātiem. Cik daudzu cilvēku intereses stāv aiz katra kara! Vienas no tām noteikti ir ieroču tirdzniecība, atzina pāvests.
Turpinot uzrunu, Francisks uzsvēra, ka Jēzus māca, ka tā pamatā nav tikai daži ietekmīgi cilvēki vai noteiktas ekonomiskās sistēmas, bet mantkārība, kas ir cilvēka sirdī. Tāpēc pajautāsim sev: kāda ir mana attieksme pret mantu, pret bagātību? Vai es sūdzos par to, kā man nav, vai esmu apmierināts ar to, kas man ir? Vai naudas un iespēju vārdā es būtu gatavs upurēt attiecības un laiku citu cilvēku labā? Vai es būtu gatavs upurēt likumību un godīgumu uz alkatības altāra? Es saku "altāris", jo materiālās vērtības, nauda, bagātība var kļūt par kultu, īstu elkdievību. Tāpēc Jēzus mūs brīdina ar spēcīgiem vārdiem. Viņš saka, ka cilvēks nevar kalpot diviem kungiem, un - būsim uzmanīgi - Viņš nesaka Dievs un velns vai labais un ļaunais, bet gan Dievs un bagātība (sal. Lk 16,13). Kalpošana bagātībai - nē, tā ir elkdievība, tā ir Dieva cieņas aizskaršana.
Pāvests uzsvēra, ka mēs esam aicināti būt bagātiem Dievā, kurš ir bagāts ar mīlestību, līdzjūtību un žēlsirdību. Viņa bagātība nevienu nenoniecina, nerada strīdus un šķelšanos. Tā ir bagātība, kas mīl dot, dalīties. "Brāļi un māsas, ar materiālo labumu uzkrāšanu nepietiek, lai dzīvotu labi, jo – kā Jēzus saka - dzīve nav atkarīga no tā, kas cilvēkam pieder (sal. Lk 12, 15). Mūsu dzīve ir atkarīga no labām attiecībām ar Dievu, ar citiem cilvēkiem, īpaši ar tiem, kam ir mazāk nekā mums. Vai es ilgojos pēc Dieva vai pēc pasaulīgās mantas?" – jautāja Francisks.
Atgriežoties pie mantojuma tēmas, pajautāsim sev, kādu mantojumu es vēlos atstāt citiem? Vai mans mantojums ir tikai nauda bankā un materiālās lietas, vai arī laimīgi cilvēki man visapkārt, labie darbi, kas netiek aizmirsti, cilvēki, kuriem esmu palīdzējis augt un nobriest? Lai Dievmāte palīdz mums saprast, kas ir patiesie dzīves labumi, kas paliek mūžīgi, uzrunas noslēgumā teica pāvests.
