Meklēt

Sv. Jāņa Pāvila II tikšanās ar Kanādas iezemiešu tautām 1984. gadā. Ilustratīvs attēls Sv. Jāņa Pāvila II tikšanās ar Kanādas iezemiešu tautām 1984. gadā. Ilustratīvs attēls  

Ukraiņi pateicas Kanādas iezemiešiem

Ukraiņu klātbūtne Kanādā un Baznīcas attiecības ar šīs zemes iezemiešiem – tie bija jautājumi, kuriem pāvesta Franciska vizītes Kanādā priekšvakarā sarunā ar Vatikāna Radio žurnālistu Kristoferu Velsu pievērsās Edmontonas ukraiņu katoļu Baznīcas eparhs, bīskaps Deivids Motjuks.

Bīskaps pastāstīja, ka no 38 milj. Kanādas iedzīvotāju, gandrīz 1,5 milj. ir ukraiņi. Pirms 130 gadiem daudzi ukraiņi bēga no nabadzības, pārapdzīvotības, bada un darba trūkuma savā zemē un ieradās Kanādā. Kopš tā laika viņi tur ir labi integrējušies. Ukraiņu katoļu Baznīca pavadīja šos ticīgos un joprojām turpina to darīt. Tāpēc šodien aptuveni 100 tk. ukraiņu ir katoļticīgi. Kanādā ir aptuveni 300 ukraiņu draudzes, bet pastorālo darbu veic apmēram 200 priesteri. Pēdējo astoņu gadu laikā, bet jo īpaši kopš šī gada februāra, kad Ukrainā sākās karš, ukraiņu skaits Kanādā nemitīgi palielinās. Gan lielās, gan arī mazās kopienas uzņem jaunatbraucējus un cenšas viņus atbalstīt viņu vajadzībās, kas šobrīd ir bezgala lielas.

Šai pāvesta vizītei piemīt īpašs – gandarīšanas raksturs. Tas būs dziedināšanas un izlīgšanas ar Kanādas iezemiešiem svētceļojums. Tā kā bīskapa Deivida Motjuka eparhija atrodas teritorijā, kurā iezemiešu skaits ir sevišķi liels, tad viņam tika jautāts pastāstīt par Baznīcas attiecībām ar viņiem un citām Kanādas aborigēnu tautām.

“Mums ir tā laime, ka varam ‘ceļot’ kopā ar iezemiešu tautām šeit, Rietumkanādā. Es esmu ļoti pateicīgs šīm tautām”, sacīja bīskaps Motjuks. “Pirms 130 gadiem ukraiņi atradās grūtībās, un mēs nebūtu pārdzīvojuši pirmās aukstās ziemas; mēs nezinājām, kādi medicīniskie līdzekļi šeit varētu līdzēt. Mēs ceram, ka līdz ar pāvesta Franciska vizīti ukraiņu tauta, kurai nebija nekāda sakara ar rezidenciālajām skolām, varēs līdzināties saviem iezemiešiem brāļiem un māsām viņu ciešanās un grūtībās.”

Ukraiņu bīskaps pastāstīja, ka viņu kopienās ir ievērojama Kanādas iezemiešu klātbūtne. Ukraiņi dalās šo tautu ciešanās, ko varbūt ne visi pietiekoši izprot. “Varbūt mēs varam kopā strādāt visu mūsu tautu gaišākas nākotnes labā”, viņš piebilda.

Jautāts par to, ko viņš sagaida no pāvesta vizītes, ukraiņu katoļu Baznīcas eparhs, atzina, ka pāvesta Franciska ceļojums uz Kanādu ļoti atšķirsies no Jāņa Pāvila II ceļojuma pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Franciska misija – aizvien vairāk tuvoties iezemiešu tautām, sniedzot ļoti konkrētu solidaritātes un cerības zīmi.

Pāvests Francisks diezgan labi pazīst ukraiņu Baznīcas austrumu katoļticīgo kopienas, sevišķi kopš tā laika, kad viņš bija Buenosairesas arhibīskaps. Tāpēc jācer, ka, pateicoties viņa vizītei, kas būs ceļojums uz dziedināšanu un izlīgšanu, arī ukraiņu katoļticīgo kopiena labāk apzināsies viņa pūliņus un varēs piedalīties šajā dziedināšanas procesā. “Mēs kopā būsim stiprāki tad, ja kopā strādāsim pie tā, lai atjaunotu šīs svētās saites un veidotu Dieva tautu šeit, Kanādā”, uzsvēra bīskaps Motjuks.

Noslēgumā viņš izteica cerību, ka jaunās paaudzes – Kanādas ukraiņu un iezemiešu jaunieši – varēs labāk cits citu iepazīt, saskatīt otra ievainojumus un apzināties dziedināšanas vajadzību, kā arī dalīties priekā par piederību vienai Dieva tautai un iespēju kopā darboties, kā rezultātā tie var viens otru iedrošināt un stiprināt.

23 jūlijs 2022, 14:06