Meklēt

Priesteris Pjetro Sigurani Priesteris Pjetro Sigurani 

Mūžībā aizgājis "Romas nabagu prāvests"

“Palīdzi, Kungs, cienīt un mīlēt nabagus! Jēzu, dāvā šiem ļaudīm cerību un ieliec to cilvēku sirdīs, kuriem tas ir iespējams, vēlēšanos viņiem palīdzēt, lai tie varētu dzīvot cienīgu dzīvi!” Ar šiem vārdiem pie Kristus līķauta Turīnā pirms septiņiem gadiem lūdzās priesteris Pjetro Sigurani.

Inese Šteinerte - Vatikāns

 Līdz 2021. gadam viņš bija Svētā Eustāhija bazilikas rektors Romā. Šis dievnams atrodas tikai dažu soļu attālumā no Senāta ēkas. Uz Turīnu priesteris bija devies svētceļojumā kopā ar divām Romas bezpajumtnieku grupām. Svētceļojumu viņiem bija apmaksājis pāvests Francisks.

Priesteris Pjetro Sigurani pirms dažām dienām, 4. jūlijā, 86 gadu vecumā pārkāpa mūžības slieksni. Tiem, kas viņu pazina, viņš paliks atmiņā kā “Romas nabagu prāvests”. Nabagiem un kopā ar viņiem viņš 1975. gadā izveidoja “Domus Caritatis” – “Žēlsirdības māju”, kurā iekārtoja virtuvi, naktsmītni, medpunktu un uzklausīšanas centru. “Domus Caritatis” priesteris Sigurani vadīja 37 gadus. Vēl pirms tam viņš nodibināja vairākas nabagmājas, kā arī skolu kurlmēmajiem Tunisijā. Uz šo Ziemeļāfrikas zemi viņš devās ik gadus kopā ar savas draudzes ticīgo grupām.

2018. gadā Svētā Eustāhija bazilikā darbīgais priesteris uzsāka iniciatīvu “Nabadzīgo restorāns”, ik dienas dievnama telpās pabarojot līdz 150 trūcīgo. Starp politikas namiem un tūristu kafejnīcām tēvs Sigurani, pateicoties daudzu labdaru atbalstam, turpināja rūpēties par saviem draugiem, pasniedzot tiem gan maltīti, gan karstas kafijas tasi. “Ja pastas porcija piepilda vēderu, tad kafija sasilda sirdi,” viņš mēdza teikt. Priesteris personīgi apkalpoja trūcīgos mūžīgās pilsētas iedzīvotājus arī tad, kad pats jau pārvietojās invalīdu ratiņos.   

Kādā intervijā žurnālam “Famiglia Cristiana” Pjetro Sigurani teica: “Sākumā es jutos kā labdaris, jo devu viņiem ēst, bet vēlāk nabadzīgie mani pārveidoja. Viņi man iemācīja: “Vai nu kalpo no visas sirds, vai arī tava kalpošana nekam neder. Ja pasniedzu trauku ar ēdienu, tad nabagam ir jāsajūt, vai es to daru no sirds. Un ja viņš vēlas kafiju, tad kāpēc to neiedzert kopā, pārmijot ar viņu kaut dažus vārdus?”

Vienmēr smaidīgais un labsirdīgais priesteris stāstīja: “Savu tēvu zaudēju 8 gadu vecumā, kad tika nomestas bumbas uz Svētā Laurencija kvartālu. Nabadzīgie un migranti man ir tuvi tāpēc, ka arī mēs cietām badu, esam bijuši bēgļi un ja tu pats to visu esi izjutis uz savas ādas, tad zini… .”

Kādu dienu Pjetro Sigurani atrada uz dievnama durvīm piespraustu uzrakstu: “Dārgais prāvest, baznīca ir Kunga, nevis ubagu nams. Jums nāksies atbildēt Dieva priekšā par profanāciju, kas tiek paveikta šai dievnamā”. Prāvests neapvainojās, bet atbildes vietā turpat uzrakstīja” “Jēzus aicina netiesāt, lai netiktu tiesāti.”

07 jūlijs 2022, 11:42