Bīskaps Pauls Hinders vērš uzmanību uz situāciju Jemenā
Inese Šteinerte - Vatikāns
Pēc vairāk nekā 10 gadiem, kas pavadīti šai pasaules reģionā, bīskaps Hinders, kurš ir sasniedzis kanonisko vecuma ierobežojumu – 80 gadus, dodas pelnītā atpūtā, taču no sava uzmanības loka nespēj izslēgt gandrīz 32 miljonus Jemenas iedzīvotāju, kuri ir spiesti ciest no konflikta sekām. Intervijā Vatikāna radio šveiciešu izcelsmes Svētā Krēsla diplomāts norādīja, ka 23,4 miljoniem jemeniešu ir nepieciešama humanitārā palīdzība, bet 17,4 miljoni – tātad, puse no valsts iedzīvotāju skaita, cieš badu. 2,2 miljoni bērnu riskē nomirt bada nāvē.
Bīskaps Hinders atzīst, ka sarunas vien neatrisina visas problēmas. Ir jācenšas panākt izlīgšanu starp dažādām karā iesaistītajām grupām. Karu Jemenā sekmē daudzas intereses un starptautiskā kopiena par to klusē. Situācija Jemenā tika apspriesta ANO Drošības padomē, taču relatīvi maz. Tikai niecīgus rezultātus ir nesusi arī ANO speciālā misija. “Teoloģiski runājot, ir jāapzinās, ka vienmēr pa vidu maisās velns. Tāpēc svarīgs ir lūgšanas spēks,” saka bīskaps.
Jautāts, kā Jemenā mazināt badu, bijušais apustuliskais vikārs Dienvidarābijas reģionā izsaka divus priekšlikumus – pirmkārt, nodrošināt humanitāros koridorus, lai pārtika un citas palīdzības preces nonāk galamērķī, otrkārt – panākt mieru, lai atsāktu ražošanu uz vietas. Lielu ietekmi uz daudzām pasaules valstīm, tai skaitā arī uz Jemenu atstāj karš Ukrainā. Ja Ukraina nespēs izaudzēt ražu un tiks pārtraukta graudu piegāde, nabadzīgajām zemēm nāksies rēķināties ar vēl lielāku pārtikas trūkumu. “Esmu dziļi pārliecināts, ka Ukrainā ir cilvēki, kas gūst labumu no ieroču ražošanas. Daudzi nemaz nav ieinteresēti, lai karš beigtos. Tā ir visas cilvēces vēstures traģēdija,” intervijā teica bīskaps Pauls Hinders.
Aicināts izteikt domas par pāvesta Franciska lūgumu pēc pamiera Ukrainā, Svētā Krēsla diplomāts apliecina, ka tā ir pozīcija, kas ir jāpieņem visiem kristīgajiem līderiem, proti, ticības pozīcija un iestāšanās par vardarbības izbeigšanu, par kompromisu, kur tas ir iespējams, nenoliedzot tiesības aizsargāties, kad tiek apdraudēta vitālā eksistence. “Ir grūti teikt, kādu ceļu iet katrā brīdī,” saka bīskaps, piemetinot, ka arī Ukrainas Baznīcas vadītāji uzdod jautājumu – cik tālu var likt tautai paciet vardarbību, netaisnīgu vardarbību. “Domāju, ka pāvests ir arī pietiekami vieds un saprātīgs, lai apzinātos, ka pastāv spriedze starp pamatideju, kas mums, kā Jēzus Kristus sekotājiem, kā īstiem kristiešiem ir jāaizsargā, un brutālo realitāti, kas attīstās politiskajā pasaulē. Šīs divas lietas ne vienmēr ir iespējams samierināt. Tātad, man, gluži vienkārši trūkst apmierinošas atbildes attiecībā uz konfliktu Ukrainā,” komentē bijušais apustuliskais vikārs Dienvidarābijas zemēs.
Bīskaps Pauls Hinders bija to cilvēku skaitā, kuri sagatavoja pāvesta Franciska vizīti Abu Dabi. Šeit kopā ar Al Azharas universitātes imamu Al Taijebu tika parakstīts dokuments “Par cilvēku brālīgumu”, kurā ietverts aicinājums respektēt cilvēka tiesības, nosodīts ekstrēmisms un reliģiskās vajāšanas. Vēlāk par šiem tematiem Francisks uzrakstīja encikliku “Fratelli tutti” – “Visi brāļi”. Jautāts, kādi ir Abu Dabi tikšanās augļi Arābu pussalā, bīskaps Pauls Hinders atbildēja, ka konkrētus augļus nosaukt nav viegli. Ir dažas redzamas zīmes, ir tapis Ābramītisko reliģiju nams Abu Dabi, kura durvis paredzēts vērt šī gada beigās. Taču tās ir simboliskas darbības. Šo divu gadu laikā pandēmijas dēļ ir stipri mazinājusies ikdienas reālā komunikācija. Daudzas iniciatīvas ir apstājušās. Šobrīd, kad sanitārā situācija ir uzlabojusies, ir jāatsāk dialogs starp reliģijām. “Šķiet, ka cilvēki tam ir gatavi,” stāsta bīskaps. Protams, dažādās Arābu valstīs pastāv atšķirības. “Nav iespējams apiet Kalvāriju, lai sasniegtu Augšāmcelšanos,” atzīst Svētā Krēsla diplomāts.
