Konsekrētās dzīves svētku norise Vatikānā
Silvija Krivteža - Vatikāns
"Tāpat kā Simeons un Anna, arī mēs esam aicināti atvērt sirdis Svētā Gara darbībai, skatīties ar cerību nākotnē un turēt Jēzu savās rokās," Kunga prezentācijas svētku uzrunā teica pāvests Francisks. 2. februāra pēcpusdienā Svētā Pētera bazilikā viņš vadīja dievkalpojumu, kurā piedalījās vairāki simti dažādu reliģisko kopienu pārstāvji.
Uzrunājot konsekrētās personas, Svētais tēvs mudināja paskatīties uz savu dzīvi caur Simeona un Annas prizmu. Viņi aktīvi gaida uz Dieva apsolījuma piepildīšanos un Mesijas atnākšanu. Viņus vada Svētais Gars, nevis šīs pasaules gars, kas mudina meklēt lielas un ārēji spožas lietas. Svētais Gars atmodina Simeona sirdī ilgas pēc Dieva. "Arī mēs esam aicināti atvērt savas sirdis, lai Kunga žēlastības stiprināti, spētu izšķirt, kāds gars mūs vada: pasaulīgais vai Svētais", piebilda pāvests.
Uzrunas turpinājumā Francisks norādīja, ka Svētais Gars virza Simeona soļus uz svētnīcu un palīdz vecajam vīram mazajā un nabadzīgajā Bērnā atpazīt Mesiju. "Svētais Gars ļauj mums atklāt Dieva klātbūtni un Viņa darbību nevis lielās lietās, spēka izrādīšanā, bet niecīgumā un trauslumā. Mums ir jāsaklausa dvēseles čuksti un jāizšķir, vai tie nāk no Svētā Gara vai no pasaulīgā gara. Uz šo jautājumu ir jāatbild visiem, bet īpaši konsekrētajām personām. Mēs nereti raugāmies uz savu dzīvi sasniegto panākumu līmenī, meklējam savu vietu un atpazīstamību. Taču Svētais Gars vēlas, lai mēs būtu uzticīgi. Katru dienu Simeons un Anna devās uz svētnīcu, gaidīja un lūdzās. Viņi gaidīja visu savu dzīvi, nesūdzoties, bet sargājot cerības liesmu, ko Svētais Gars bija iededzis viņu sirdīs", teica pāvests.
Francisks aicināja uzdot sev jautājumu: kas mūs mudina iet uz priekšu? Svētais Gars vai kāda pēdēja laika aizraušanās? Narcisms vai hiperaktivitāte? Pāvests atzina, ka kopienu bieži virza rutīna, pieradums, nevis entuziasms. Viņš skaidroja, ka Simeons ieraudzīja un atpazina Kristu. "Būsim uzmanīgi, lai mēs nepalaistu garām Kungu, kas nāk un aicina atjaunot dzīvi, pacelsim savu skatienu uz augšu, nevis ilgosimies pēc tā, kas jau pagājis". Pāvests uzsvēra, ka ticība atver mums acis, izmaina perspektīvu, dāvā jaunu skatījumu uz sevi, citiem cilvēkiem un visām dzīves situācijām, arī vissāpīgākajām. Runa nav par naivu skatījumu, kas ir tālu no realitātes, bet par tādu skatienu, kas spēj ielūkoties iekšienē un redzēt pāri, neapstājoties pie šķietamības, bet atpazīstot Dieva klātbūtni.
Vecā Simeona acis ierauga Kungu. Tās redz pestīšanu. Bet ko redz mūsu acis? – jautāja Svētais tēvs. Viņš atzina, ka priecājas satiekot gados vecos klosterbrāļus un māsas, kuru acis ir spožas un seju rotā smaids, dodot cerību jaunajiem. Kungs vienmēr dāvā zīmes, kas mūs aicina atjaunot konsekrētās dzīves redzējumu. Mēs nevaram izlikties, ka tās neredzam, un turpināt dzīvot pagājušo laiku struktūrās, baiļu paralizēti pārmaiņu priekšā. Atvērsim acis! – mudināja pāvests. Svētais Gars aicina mūs uz atjaunotni. Simeons un Anna nepavada savas dienas žēlabās par aizgājušajiem gadiem, bet paceļ rokas pretī nākotnei, pretī Kungam, kas nāk. Pagodināsim Kungu klusā adorācijā, lūdzot žēlastību, lai mēs spētu saskatīt labo un redzēt Dieva ceļu, konsekretās personas aicināja pāvests.
Uzrunas gaitā Francisks norādīja uz vēl vienu garīgās dzīves aspektu. Ja mēs pārstāsim turēt rokās Jēzu, tad ātri izplēnēs prieks, pietrūks enerģijas. Simeons paņem Jēzu savās rokās. Tā ir maiguma pilna un izteiksmīga aina. Dievs ieliek savu Dēlu mūsu rokās. Cik bieži mēs maldamies un izkaisām sevi tūkstoš lietās, aizmirstot, ka visa centrā ir Kristus, kuru mums ir jāpieņem kā savas dzīves Kungu.
Kad Simeons paņēma Jēzu savās rokās, viņa lūpas izteica svētības, slavas un sajūsmas vārdus. Ja konsekrētajām personām pietrūkst vārdu un gribas svētīt Dievu un cilvēkus, tad viņu sirdis aizveras rūgtumā, tās kļūst stīvas un augstprātīgas. "Ja mēs pieņemam Kristu ar atplēstām rokām, tad būsim spējīgi pieņemt arī citus. Tad norims konflikti, mazināsies strīdi un zudīs kārdinājums aizskart savu brāļu vai māsu cieņu. Būsim kā Simeons un Anna, kuri pacietīgi gaida Kungu un neļauj sev atņemt prieku par tikšanos ar Viņu!" – aicināja Svētais tēvs.
Svētku dievkalpojumā piedalījās arī pagājušā gada 25. septembrī ievēlētais Cilīcijas armēņu katoļu patriarhs Rafaēls Bedross XXI Minasjans.
