Bezvainīgās Jaunavas Marijas kolonna Romā, Spānijas laukumā
Marija Milvija Morčano
Kolonna, uz kuras novietota Jaunavas Marijas statuja, atrodas Spānijas vēstniecības pie Svētā Krēsla priekšā un sānos no Propaganda Fide ēkas Miņjanelli (Mignanelli) laukumā, kas vairāk ir pazīstams kā Spānijas laukuma pagarinājums.
Jaunava Marija attēlota tunikā un apmetnī ar dziļām ielocēm. Galva ir atklāta, to rotā gari, vaļēji mati. Virs galvas ir kronis ar divpadsmit zvaigznēm. Marijas skatiens un kreisā roka ir vērsti uz augšu, bet labā roka norāda uz leju, tādā veidā materializējot viņas mātišķo vidutājas lomu starp Dievu un cilvēci. Dievmāte stāv uz zemeslodes, ko, savukārt, balsta evaņgēlistu simboli. Mēness sirpis šķiet izrietam no Marijas kājām, kamēr viņa uzvaroši samin čūskas galvu.
Statuja ir novietota uz pamata, kuru balsta apmēram 15 metrus augsts marmora kapitelis. Viss dekoratīvais ansamblis norāda uz Jaunavu Mariju. Kapiteli rotā olīvu un liliju ziedi, kas simbolizē mieru un šķīstību. Kolonnas pamatā ir ciļņi ar Marijas dzīves epizodēm, kā arī četras marmora statujas, kurās attēloti Dāvids, Ezehiels, Isajs un Mozus. Katrai no šīm statujām ir savs atsevišķs autors.
Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas dogmu ir pasludinājis pāvests Pijs IX ar bullu “Ineffabilis Deus”. Pēc viņa pavēles tika izveidots arī minētais monuments Spānijas laukumā. Tas tika atklāts 1857. gada 8. decembrī. Pāvests Pijs XII katru gadu šai dienā sūtīja ziedus, kas tika nolikti pie šī pieminekļa. Savukārt, personīgi ierasties pie Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas dogmai veltītā pieminekļa pāvesti sāka līdz ar svēto Jāni XXIII. Viņš uz šejieni pirmoreiz atbrauca 1958. gadā. Svētais Pāvils VI pie kolonnas ieradās 1965. gada 8. decembrī, noslēdzoties Vatikāna II koncilam.
Atmiņā neaizmirstami ir palikuši brīži ar svēto Jāni Pāvilu II, kurš pie pieminekļa vienmēr uzturējās ilgā lūgšanā, kā arī ar pāvestu Benediktu XVI, kurš šeit teica katehēzes mācību. Tradīciju ir turpinājis arī pāvests Francisks. Šogad un pagājušajā gadā Covid pandēmijas dēļ viņš šeit ieradās privātā kārtā agri no rīta, vēl pirms pulksten 7.00.
1777. gada 17. septembrī, laikā, kad tika veikti Vissvētās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas klostera paplašināšanas darbi Romas Kampo Marcio kvartālā, atklātībā nonāca antīka marmora kolonna. Tā bija 11,81 metru augsta un 1,45 metrus plata. Tās atrakšana izraisīja lielu apbrīnu. Daži avoti vēstī, ka tā palikusi savā atrašanas vietā vēl 77 gadus, kamēr 1854. gadā, kad tika pasludināta Bezvainīgās Ieņemšanas dogma, to tika nolemts pārvest uz pašreizējo vietu, lai izmantotu par pamatu jaunajam piemineklim.
Hronikās ir aprakstīta tautas līdzdalība dažādās kolonnas izrakšanas un pārvietošanas fāzes. Vēl dzīvāk tiek attēlots tās uzstādīšanas brīdis. Uzstādīšana notika arhitekta Luidži Poletti vadībā, klāt bijis pāvests un Spānijas vēstnieks, kuri notiekošo vērojuši no augšas – no fasādes, kas speciāli šim notikumam tikusi izveidota no koka.
Kāpēc pāvesta dāvāto ziedu vainagu uz Dievmātes statujas rokas ikreiz uzliek ugunsdzēsēji? Arī tas saistās ar kolonnas uzstādīšanas notikumu. Toreiz, 220 ugunsdzēsēju piedalījās kolonnu saturošo vinču darbināšanā. Mūsdienās ugunsdzēsēji sasniedz Dievmātes statuju ar kāpņu palīdzību. Viņiem tai brīdī ir dota privilēģija seju pret seju kontemplēt Jaunavas Marijas skatienu. Tiem, kas raugās no apakšas, statuja, šķiet, atrodas tuvāk debesīm, nekā zemei.
Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas dogmai veltītās statujas ģipša modeli var aplūkot Vatikāna tipogrāfijas kāpņu telpā. Tie, kuri šeit strādā, Dievmāti caur viņas attēlu var sveicināt katru dienu. Modeli ir veidojis mākslinieks no Modenas Džuzepe Običi, bet bronzā statuju izlējis Luidži de Rossi.
Tekstu tulkoja un publicēšanai sagatavoja Inese Šteinerte
