Marijas Leģionam – 100
Inese Šteinerte - Vatikāns
Svētās Mises celebrants Nokas svētnīcā, Ahonrī bīskaps Pols Dempsijs atcerējās, ka viņš pirms 30 gadiem dažas nedēļas strādāja Dublinas bezpajumtnieku patversmē “Morning Star”, kur viņam bija iespēja redzēt Marijas Leģiona darbību. “Domājot par to laiku,” stāsta bīskaps, “es apzinos, ka palīdzot tiem, kuri atradās patversmē, Leģions rūpējās ne tikai par viņu fiziskajām vajadzībām, tādām, kā ēdiens un mājvieta, bet uzklausīja iemītnieku dzīvesstāstus, izrādot tiem cieņu un respektu, uz kuru mums visiem ir tiesības kā cilvēkiem, kas ir radīti pēc Dieva attēla un līdzības.”
Bīskaps Pols Dempsijs atgādināja, ka 100 gadus tālā pagātnē Frenks Dafs ap sevi Dublinā sapulcināja nelielu cilvēku grupu, vadoties pēc pārliecības, ka laju dalībai Baznīcas dzīvē un misijā ir ļoti liela nozīme. “Viņu loma,” paskaidroja bīskaps, “bija evaņģelizēt un izplatīt Jēzus Kristus Evaņģēliju zem Marijas aizsardzības”. Taču, viņi toreiz vēl neapzinājās, cik ļoti šī misija izaugs un uzplauks nākamajos gadu desmitos un sasniegs visus četrus zemes stūrus, sagatavojot modeli tam, kas vēlāk kļuva par vienu no Vatikāna II koncila tematiem, proti, laju dalībai Baznīcas dzīvē un misijā, kura šodien mums ir pilnībā jāīsteno Baznīcā.”
Bīskaps Dempsijs apliecināja, ka Frenks Dafs arī šodien mums var daudz ko mācīt ar savu dzīvi un kalpojumu. Viņš bija lūgšanas cilvēks, kurš prata atšķirt labo no ļaunā. “Šie divi aspekti – lūgšana un garu izšķiršana šodien, brīdī, kad Baznīcā notiek tik daudzas lietas un kad ir viegli apmaldīties, ir svarīgāki nekā jebkad agrāk,” teica Ahonrī bīskaps. Viņš piebilda, ka Dafs, pie tam, apzinājās, ka runa nav par to, ko mēs vēlamies, bet ko Dievs vēlas priekš savas Baznīcas. Marijas Leģiona dibinātājs saprata, ka tā nebija viņa misija, bet Kunga misija. Ja domājam, ka mēs esam tie, kas komandējam, tad krītam ilūzijā. Patiesībā, komandē Kungs, bet mēs esam tikai instrumenti, kas iekļaujas Viņa plānā.
Visbeidzot, Frenka Dafa misijas centrā bija vienotība. Viņš vēlējās, lai Leģiona cilvēki būtu vienoti savā aicinājumā un misijā. Šķeltniecībai nebija vietas. Šis aspekts ir būtisks mūsdienu Baznīcā, ko iezīmējis vienotības trūkums un polarizācija. Bīskaps no Īrijas atzīmēja, ka daži Baznīcas locekļi vēlas, lai atgriežamies pie gadu desmitiem, pat simtiem sena veida, kādā risinājās lietas Baznīcā. Citi, savukārt, vēlas, lai Baznīca maina Tradīciju un savas perspektīvas piemēro tādiem veidiem, kādu pirms tam nav bijis. Bīskaps Dempsijs uzsvēra, ka Frenks Dafs cienīja bagātīgo Baznīcas Tradīciju, bet šai ziņā nebija stingrs, viņš bija atvērts pret jaunām un radikālām lietām fantastiskā veidā. Citiem vārdiem runājot, viņam bija līdzsvarota pieeja un tas ļāva iesaistīt daudzus cilvēkus Baznīcas dzīvē tādos veidos, kādu nekad iepriekš nebija bijis. Tāpēc viņš joprojām var daudz ko mācīt, jo, neragoties uz pašreizējām atšķirībām un pieejām, svarīgi ir “būt vienotiem mūsu mīlestībā uz Baznīcu un tās misiju sludināt Evaņģēliju.”
Homīlijas noslēgumā Ahonrī bīskaps novēlēja, lai Jaunava Marija, patiesā Jēzus mācekle, visiem ticīgajiem palīdz sekot Frenka Dafa piemēram. “Viņa piemērs ir lūgšanā balstītas izšķirtspējas piemērs, apziņas piemērs par to, ka esam kalpotāji, nevis “mesijas”, un ka esam aicināti uz vienotību, bet nevis uz vienveidību,” piebilda Marijas Leģiona 100 gadu jebilejai veltītās Svētās Mises celebrants Nokas svētnīcā.
