Svētdien Budapeštā sāksies Euharistiskais kongress

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Pagāja teju vesels gadsimts kopš tā laika, kad Donavas krastos notika iepriekšējais šāds kongress. Tas norisinājās 1938. gadā, kad Ungārija atzīmēja sava karaļa – svētā Stefana nāves atceres 900. gadadienu.

Euharistiskā kongresa pirmsākumi meklējami 19. gadsimtā, kad 1881. gadā Francijas pilsētā Lillē notika pirmais kongress ar mērķi atgādināt par Euharistijas centrālo vietu Baznīcā un veicināt Vissvētākā Sakramenta godināšanu. Pēc gada šāds kongress notika Aviņonā, bet trešais – jau ārpus Francijas, Beļģijā. Kopš tā laika Euharistiskie kongresi ir norisinājušies Svētajā Zemē, Kanādā, ASV, Lielbritānijā, Vācijā, Austrālijā, Īrijā un daudzviet citur.

Šī būs pirmā reize pēc 21 gada, kad tajā atkal piedalīsies pāvests. Pēdējo reizi šādā pasākumā 2000. gadā Romā piedalījās svētais Jānis Pāvils II.

Kas ir Euharistiskais kongress? Tas vienlaikus ir “pārdomu akts” un “dievbijības akts” – intervijā Vaticas News sacīja Pontifikālās vēstures zinātņu komitejas loceklis, Lionas universitātes profesors, Kristians Sorels. Kongresa laikā tiek runāts par Euharistiju, apspriesta tās nozīmē mūsdienu sabiedrībā, kā arī tiek svinēta Euharistija un godināts Jēzus Vissvētākajā Sakramentā.

Vēsturnieks atzina, ka gadu no gada sabiedrības skatījums uz šo notikumu atšķiras atkarībā no laikmeta. Piemēram, 1997. gadā, kad šāds kongress notika Vroclavā, Polijā, piedaloties pāvestam Jānim Pāvilam II, atradāmies pavisam citādākā situācijā nekā tad, kad tas norisinājās Dublinā, Īrijā, 2012. gadā, kad Baznīca pieredzēja krīzi. Šodienas izaicinājums – domāt par katolicisma vietu sekularizētajā un dažādu iemeslu dēļ “no sliedēm izsistajā” sabiedrībā. Tie, kuri dosies uz Budapeštu, noteikti nevarēs neņemt vērā arī politisko un sociālo kontekstu.