Tezē kopiena brāļa Rožē nāves gadadienā: Mēs varam būt viesmīlīgi
Jānis Evertovskis - Vatikāns
Tezē ciematiņā, Francijā, katru gadu ierodas un kopā lūdzas miljoniem dažādu kristīgo konfesiju jauniešu no visas pasaules. Arī brīdī, kad notika slepkavība, Izlīgšanas baznīcā uz vakara lūgšanu bija sapulcējušies 2500 jauniešu – Pasaules Jauniešu dienu dalībnieku.
Vēl pavisam nesen šogad, 9. augustā, arī Francijā tika nogalināts montfortāņu misionāru kongregācijas vadītājs, priesteris Olivjē Mērs, kurš savā kopienā bija iedevis pajumti kādam patvēruma meklētājam no Ruandas. Arī šis pēdējais bija psihiski nelīdzsvarots un bija apsūdzēts Nantes katedrāles dedzināšanā. Savukārt 2020. gadā līdzīgos apstākļos mira itāļu tautības priesteris Roberto Maldžezini. Viņu noslepkavoja kāds bezpajumtnieks no Tunisijas, kuru priesteris bija uzņēmis savās mājās. Slepkavu jau ilgu laiku vajāja bailes, ka tas varētu tikt ar varu atgriezts savā dzimtenē.
Redzot notiekošo, šodien neviļus rodas jautājums, kā palikt stipriem un aizvien nezaudēt viesmīlības un tuvākmīlestības garu. Intervijā Vatikāna Radio Tezē kopienas brālis Mareks šajā sakarā atbildēja: “Svarīga ir arī uzticēšanās. To mums iemācīja brālis Rožē. Uzticēšanās, kas balstās nevis mūsu drošībā vai efektivitātē, bet tanī, ko Dievs ieliek cilvēkā. Dievs cilvēkam uzticas, tāpēc mēs varam riskēt ar viesmīlīgumu”. Brālis Mareks pastāstīja, ka Tezē kopiena vienmēr ir uzņēmusi migrantus un bēgļus. Pieredze rāda, ka lielākā daļa šo cilvēku vienkārši meklē normālu, mierīgu dzīvi, lai varētu piepildīt savas gaidas un sirds ilgas. “Mums nav bail uzņemt”, viņš piebilda. “Mēs cenšamies būt uzmanīgi, bet Evaņģēlijs mums saka: Nebīstieties, es esmu ar jums”.
Atgriežoties pie brāļa Rožē, viņš bija kāda šveiciešu tautības kalvinistu mācītāja un francūzietes dēls. Laikā, kad Eiropā plosījās Otrais Pasaules karš, jaunais protestantu mācītājs Rožē sajuta spēcīgu aicinājumu veicināt cilvēku savstarpējo samierināšanos. 1940. gadā, 25 gadu vecumā, viņš ieradās Tezē ciematā, Burgundijā, lai sniegtu palīdzību vajātajiem, apspiestajiem, nabagiem, bēgļiem, kā arī vēlāk – vācu gūstekņiem.
Šajā laikā kopā ar citiem brāļiem Rožē nodibināja kopienu, kas līdz pat šai dienai piesaista miljoniem jauniešu. Ārpus Tezē brāļi vada lūgšanu un karitatīvās palīdzības centrus dažādu pilsētu nabadzīgākajos rajonos Dienvidamerikā, Āzijā, Āfrikā un citur.
Tezē klosterdzīves kopienas regulā brālis Rožē rakstīja: „…Turieties pie tā, ko no jums prasa Dievs: nesiet citu nastas, pieņemiet ikdienas ievainojumus. Atveriet savas sirdis visam cilvēciskajam un jūs redzēsiet kā izgaist visas tukšās vēlēšanās…”.
Brāli Rožē vienoja sirsnīgas draudzības saites ar pāvestu Jāni Pāvilu II. Pirmo reizi viņi satikās Romā 60. gadu sākumā, Vatikāna II koncila laikā. Pirms ievēlēšanas par pāvestu, Karols Wojtila divas reizes apmeklēja Tezē – 1964. un 1968. gadā. Savukārt, 1986. gada 5. oktobrī svētais Jānis Pāvils II bija ieradies Tezē jau kā pāvests. Arī brālis Rožē vairākas reizes apmeklēja pāvestu Vatikānā. Pēdējo reizi viņi abi tikās Vatikānā 2004. gada 20. martā. 1988. gadā brālis Rožē saņema UNESCO balvu par miera veicināšanu pasaulē.
Atgādinām, ka Tezē kopienas rīkotā tradicionālā gadu mijas tikšanās, par kuras norisi tika paziņots jau 2019. gadā Vroclavā, pandēmijas dēļ tika pārcelta. Šobrīd tiek plānots, ka tā notiks Turīnā no 28. decembra līdz 2022. gada 1. janvārim. Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, sīkāk par tās norisi pagaidām nekas netiek ziņots. Iespēju robežās jaunieši varētu tikt uzņemti ģimenēs, oratorijos un skolās. Daži pasākumi tiks pārraidīti tiešsaistē.
