Svētā Klementa bazilika un tās arheoloģiskie līmeņi

Inese Šteinerte - Vatikāns

 Tā ir Svētā Klementa bazilika - Basilica di San Clemente. Zem tās 10 metrus dziļā pazemē ir apslēpušās senās Romas liecības. Zem pašreizējā, XIII gadsimtā celtā dievnama, atrodas vēl 3 līmeņi, jeb stāvi, uz kuriem, laikmetiem ritot, ir izaudzis šodien skatāmais kultūras slānis. 

Svētā Klementa bazilika ir veltīta trešajam svētā Pētera pēctecim, pāvestam Klementam. Senais paleokrostiešu dievnams šodien atrodas 2. līmenī, bet mēs savus virtuālās ekskursijas dalībniekus aicināsim vispirms nokāpt zemāk – uz 3. līmeni. Tiesa, arheologi ir uzgājuši vēl arī 4. līmeni, taču tas pagaidām nav atrakts tiktāl, lai to varētu skatīt apmeklētāji. Ir tikai zināms, ka 4. līmenī ir uzieta pelnu kārta, kas liecina, ka šeit tālā pagātnē ir plosījies ugunsgrēks. Petnieki noskaidrojuši, ka tās ir pelnu paliekas no imperatora Nerona izraisītā ugunsgrēka, kurš vēlāk uz nodegušās pilsētas šai apkārtnē uzcēla savu Zelta namu – Domus Aurea. Dziļā pazemē vēl šodien irdz ūdens avots, kas savulaik ieplūda ezerā, kurš tika nosusināts, lai vēlāk virs tā uzceltu Kolizeju. 

Nokāpuši trešajā līmenī, ieraugām šauru, jo šauru senās Romas ieliņu. Tās vienā pusē atradās impērijas monētu kaltuve. No šejienes nauda aizceļoja uz visām impērijas malām. Ielas otrajā pusē atradās dzīvojamais nams, kas vēlāk pārvērsts par dieva Mitras kulta vietu. Šī persiešu dievība bijusi īpaši iecienīta vienkāršo ļaužu, jo īpaši vergu un zaldātu vidū. To skaitā bija arī gladiatori no tuvējās Ludus Magnus, kuri cīnījās Kolizejā. Kultu varēja piekopt vienīgu vīriešu kārtas pārstāvji. Tam bija septiņas iniciācijas pakāpes. Kulta piekritējiem tika solīta pestīšana. Tika uzskatīts, ka Mitra ir dzimis grotā 25. decembrī. Uzvarējis vērsi, Mitra Saules ratos uzbrauc debesīs. Šīs dažas līdzības ar kristīgo ticību ļāva saglabāt Mitras kultu līdz pat imperatora Teodosija noteiktajam pagānisko reliģiju liegumam 396. gadā. Par šo kultu zem Svētā Klementa bazilikas liecina labi saglabājies marmora bareljefs, kurā pagānu dievība attēlota cīnoties ar vērsi. Der pieminēt, ka līdzīga, ar Mitru saistīta tematika skatāma arī vienā no freskām, kas rotā Quattro Coronati bazilikas Gotisko aulu. Interesanti, ka attēls šeit tapis vairākus gadsimtus pēc kulta aizlieguma. 

Pēc imperatora Teodosija rīkojuma, kristietība kļuva par vienīgo likumīgo reliģiju Romas impērijā. Dažus gadus pirms tam, 385. gadā,  tika uzbūvēta Svētā Klementa godam veltītā bazilika. Šodien tā aizņem 2. līmeni un atrodas stāvu zemāk par pašreizējo dievnamu. Altāra daļā skatāma XI gadsimta beigās gleznota freska, kurā attēlots Svētais Klements, svinot Svēto Misi, kā arī viņa paveiktais brīnums. Kādas ticīgas sievietes Teodoras vīrs Sisinno ir greizsirdīgs par to, ka viņa ir pievērsusies kristietībai. Svētais Klements dodas uz viņu mājām, lai aprunātos ar Sisinno, pastāstītu par kristīgo ticību un mēģinātu viņu pievērst kristietībai. Taču, saniknotais mājas saimnieks liek saviem kalpiem svēto Klementu piekaut ar nūjām. Tomēr, vēlāk Sisinno patiešām kļūst par pārliecinātu kristieti. 

Zem freskas, kurā attēlots Svētā Klementa brīnums, gluži kā mūsdienu komiksā ar attēliem un paskaidrojumiem ir skatāma vēl kāda fresku sērija, kurā redzami divi kalpi, kuri steidzīgi velk prom kādas mājas kolonnu, kas, iespējams, ir nozagta. Kalpu saimnieks tos steidzina, vienkāršotā valodā sakot, lai tie no aizmugures piepalīdz kolonnu pārvietot ar dēļa palīdzību - "falite direto con lo palo" - lasām zem attēla. Tālāk seko jau pavisam saniknots un necenzēts saimnieka sauciens:  "traite fili delle pute!" Šie divi teikumi zem freskas tiek uzskatīti par pirmo mūsdienu itāļu valodas senā līdzinieka rakstīto aizsākumu. 

Otrais Svētā Klementa bazilikas līmenis ir interesants arī ar to, ka šeit atrodas svētā Kirila - slāvu zemju evaņģelizētāja un glagolikas, vēlāk kirilicas alfabēta sastādītāja kaps. Svētais Kirils bija tas, kurš no Krimas uz Romu pārveda svētā Klementa mirstīgās atliekas. Par godu šim svētajam virs viņa kapa ir atstātas vairākas plāksnes ar pateicībām dažādās slāvu zemju valodās - ukraiņu, bulgāru, slovāku un citās. Šais dienās, kad Romā tiks atzīmēta 50. gadskārta, kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas starp Eiropas Savienību un Svēto Krēslu, Svētā Klementa baziliku par savu pieturas vietu ir izvēlējusies viena no ES dalībvalstīm, svēto Kirila un Metodija savulaik evaņģelizētā Čehija. Atgādināsim, ka Latvijas delegācija šīs iniciatīvas, kas saucas "Eiropas Baznīcu ceļš Romā" ietvaros ir izlēmusi "apstāties" tuvējā Quattro Coronati bazilikā - bijušajā kardināla Juliana Vaivoda titulārbaznīcā. 

Aplūkojuši divus zemākos stāvus, atkal uzkāpjam augšā, pirmajā dievnama līmenī, lai pakavētos pie tā, kas šeit joprojām paveras gandrīz visā savā sākotnējā krāšņumā. Pašreizējā bazilika ir uzcelta 1108. gadā, to, tāpat kā šobrīd redzamo Quattro Coronati baziliku, konsakrēja pāvests Paskāls II.

Nokļūstot dievnamā, uzmanību visvairāk piesaista absīda virs centrālā altāra. Tā ir tapusi XII gadsimta pirmajā pusē un veidota no krāsainām mozaīkam uz zeltīta fona. Mozaīkas centrā ir Kristus krustā, tā pakājē Jaunava Marija un evaņģēlists Jānis. Visa mozaīka kopumā saucas "Dzīvības koks". Attēls ir tik piesātināts ar reliģisku simboliku, ka ir lietderīgi ieklausīties mākslas zinātnieku sīkākā paskaidrojumā. Šoreiz talkā ņemsim Stefānijas de Majo sastādīto mozaīkas tulkojumu mākslas un reliģijas valodā.

Augšā virs krusta ir skatāma roka. Tā simbolizē Dieva roku, kas pasniedz kroni Dēlam, kurš ir upurējis sevi par visas cilvēces atpestīšanu. Krusts ir izdekorēts ar 12 baltiem baložiem, kas simbolizē 12 apustuļus. Zem krusta aug ražens alvejas augs. Tā pamatnē ir attēlots mazs briedītis, kurš cīnās ar sarkanu čūsku, tādējādi simbolizējot labā cīņu pret ļauno. Vēl zemāk no krusta izriet četras upes, kas atgādina par četriem Evaņģēlijiem, no kuriem smeļas ticīgie divu briežu izskatā. Šāds attēlojums ir kļuvis par klasiku un tam līdzīgus var skatīt citos Romas un pasaules dievnamos. 

Īpaša uzmanība ir jāpievērš alvejas transformācijai vīnogulājā. Vīna koka zaru vijas jau klāj visu absīdu. Līdzīga dekorācija ir skatāma arī Ara Pacis bazilikā Romas Kapitolija kalnā. Koks simbolizē atdzimšanu pēc nāves. No Kristus upura dzimst dzīvības vitalitāte. Šeit ir manāma atsauce gan uz Augšāmcelšanos, gan uz kristīgās dzīves sākumu. Vīna koka spirāļu vidū ir attēlotas daudzveidīgas dzīvības formas - ziedi, augļi, dzīvnieki, dažādas putnu sugas, kā arī cilvēku figūras. To skaitā ir Baznīcas tēvi – svētie Ambrozijs, Hieronīms, Gregors un Augustīns. Rokās tiem ir papīra lapa un spalvaskāts. Viņi mozaīkā iemūžināti savu tekstu rakstīšanas brīdī. Mozaīkā ir skatāmi arī trīs vīri bagātās drānās. Iespējams, ka tādējādi ir attēloti šī sakrālās mākslas darba sponsori.

Līdz ar Baznīcas tēviem mozaīkas lejasdaļā ir kāds mūks, kas baro putnus. Citu cilvēka figūru vidū ir attēloti gani un zemnieki, veicot savas ikdienas aktivitātes. Tā piemēram, kāda sieviete baro vistas. Blakus ir skatāms arī putns palielā būrī. Tas simbolizē Kristus divas dabas – dievišķo un cilvēcisko. Dievišķā daba šai attēlā ir it kā ieslodzīta cilvēciskajā dabā. Atrisinājums nāk līdz ar Krustā sišanu un Augšāmcelšanos. 

Starp ganiņiem un vienu no diviem briežiem, kas dzer no ūdens avota, ir attēlots paliels pāvs. Pāvam dažādās kultūrās ir atšķirīgas simboliskas nozīmes. Tā, piemēram, senajiem romiešiem tas simbolizēja dievieti Junonu. Viņi ticēja, ka Junona pāva izskatā pavada dievišķotās imperatoru dvēseles uz debesīm. Kristiešiem pāvs saistās ar mirstību. Tā kā agrāk pastāvēja ticējums, ka pāva miesa nesatrūd, pirmajos kristietības gadsimtos šis putns kļuva par Augšāmcelšanās simbolu.

Zem mozaīkas, pašā apakšā ir lasāms uzraksts, kas vēstī, ka tieši aiz mozaīkā attēlotā krusta ir iemūrētas relikvijas – īsts Jēzus Kristus krusta fragments, kā arī divi zobi - viens no tiem pieder svētajam Jēkabam, otrs svētajam Ignācijam no Antiohijas.

Augšējā bazilikā skatāmo mākslas attēlu ziņā interesanta ir svētajai Katrīnai no Alekandrijas veltītā, freskām klātā kapela. Arī šeit centrā ir Kristus krustā. Blakus Viņam uz Golgātas kalna vēl divi uz nāvi notiesātie. Kapelas sānu malās attēlotas svētās Katrīnas dzīves epizodes. Konvertējusies kristietībā, viņa, imperatora Maksencija klātbūtnē, pagānu filozofiem skaidro kristīgās ticības patiesības. Uzmanību piesaista viņas rokas žests, kas nozīmē "skaidrot". Citā epizodē Katrīna attēlota moceklības brīdī, iespiesta starp diviem ratu riteņiem. Viņu nomocīt pavēlēja imperators Maksencijs, taču iejaucas eņģelis un Katrīna tiek izglābta. Tomēr, viņai nav lemts izbēgt no moceklības un beigās kareivji viņai nocērt galvu. 

Svētā Klementa bazilikas griestus klāj VIII gadsimta dekoratīvas koka kasetes. Griestu centrā liels gleznojums ar debesu godības ainu. Dievnama sānos saglabājušies senās bazilikas arku un kolonnu fragmenti. Jau vairāk kā 300 gadus Svētā Klementa baziliku aprūpē dominikāņi no Īrijas provinces. Pirms tam konventā blakus dievnamam dzīvoja benediktiešu un ambroziāņu tēvi.