Atentāta pret Jāni Pāvilu II 40. gadadienas piemiņas pasākumi Vatikānā

Silvija Krivteža - Vatikāns

Pirms četrdesmit gadiem pasauli satricināja ziņa par atentātu pret Jāni Pāvilu II. Bija 1981. gada 13. maija pēcpusdiena. Svētā Pētera laukumā pāvests vadīja vispārējo audienci, kurā piedalījās vairāki tūkstoši svētceļnieku. Pēkšņi atskanēja šāviena troksnis. Cilvēks baltās drānās saļima sava sekretāra Staņislava Dziviša rokās. "Tā bija cīņa ar laiku. Domājām, ka zaudēsim pāvestu" – atceras Krakovas pensionētais arhibīskaps.

Ceturtdienas, 13. maija, agrā rītā Svētā Pētera bazilikā pie Jāņa Pāvila II kapa kardināls vadīja dievkalpojumu. Tajā piedalījās Vatikāna labdarības biroja vadītājs kardināls Konrāds Krajevskis, 35 priesteri, kuri strādā dažādās Romas kūrijas institūcijās, konsekrētās personas un laji. Sprediķī kardināls Staņislavs Dzivišs atgādināja, ka šodien Baznīca svin Kunga debeskāpšanas svētkus.

"No Vatikāna pakalna mēs raugāmies debesīs, lūdzot svētā Jāņa Pāvila II aizbildniecību" – teica traģiskā notikuma liecinieks. "Es atceros mirkli, kad savās rokās turēju bezspēcīgo un asiņojošo pāvesta ķermeni. Asinis sūcās caur viņa baltajām drēbēm, tās iekrāsoja arī manas rokas un sutanu. Es dzirdēju nemitīgas un aizvien klusākas lūgšanas vārdus: Marija, mana Māte. Tajā brīdī es sapratu, ko izjuta svētais Jānis, turot rokās no krusta noņemto Jēzus Kristus miesu", sprediķī teica Krakovas pensionētais arhibīskaps.