Vatikānā notiks priesteru ordinācijas svinības

“Kunga aicinājums nenokrīt no debesīm, kuram tu atbildi, sakot ok. Aicinājuma atklāšana un pieņemšana ir ilgs process, kura laikā sāc pamazām apzināties, ka tava dzīve varētu būt citādāka, - stāsta diakons Piermarini. - Es biju saderinājies ar meiteni, spēlēju futbolu. Un pienāca diena, kad Romā man pateica, ka no nākamā gada janvāra es varētu būt otrais vārtsargs. Es satikos ar Stramazzoni, kurš toreiz bija komandas treneris. Viņš pateica, ka piekrīt šādam lēmumam un ka varu parakstīt līgumu. Šajā brīdī savā sirdī sajutu, ka tas tomēr nav mans ceļš, ka neesmu tam radīts. Un iesākās dažādu notikumu virkne. Es izšķīros ar savu meiteni. Aizvien biežāk aizdomājos par savu aicinājumu uz priesterību. Būdams kustības Neokatehumenālais ceļš biedrs, es jau no bērnības izdzīvoju savu ticību. Taču tai nebija brieduma. Zināju, ka ticība ir ļoti nozīmīga kristīgajā dzīvē, bet turpināju dzīvot tā kā man patika. Manī bija iesēta ticības sēkla, lai gan es pats par to īpaši nerūpējos. Es biju pārliecināts, ka mūsu dzīve ir ceļš uz ticības briedumu. Un tas manī palika. Tādā veidā mani sasniedza Evaņģēlija vēsts.”