Meklēt

Quattro Coronati bazilikas klosterpagalms Quattro Coronati bazilikas klosterpagalms 

Quattro Coronati – viens no senākajiem dievnamiem Romā

Romas Čelio pakalnā pret debesīm slejas viens no senajiem mūžīgās pilsētas dievnamiem - IV gadsimta sākumā uzbūvētā, bet vēlākos gadsimtos divreiz pārbūvētā un ar blakus celtnēm papildinātā Quattro Coronati bazilika. Dievnams, kas atrodas starp Kolizeju un Laterāna baziliku uz tāda paša nosaukuma ielas, pa kuru kādreiz virzījās pontifikālās procesijas, bija kardināla Juliana Vaivoda titulārbaznīca. Līdz ar to tas kalpoja un patiesībā, joprojām kalpo par garīga veida saikni starp Baznīcu Romā un Baznīcu Latvijā.

Inese Šteinerte - Vatikāns

 Ne velti Quattro Coronati bazilika ir izvēlēta par sava veida Latvijas pārstāvniecību dienās, kad Romā tiks atzīmēta 50. gadskārta, kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas starp Eiropas Savienību un Svēto Krēslu. Šai sakarā tiek rīkota iniciatīva “Eiropas Baznīcu ceļš Romā”. Iniciatīvas ietvaros kristietības galvaspilsētā ieradīsies 27 Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvji. Katra no dalībvalstīm par savu īpašu pieturas vietu ir izvēlējusies kādu no Romas dievnamiem. Latvijai šī vizīte būs īpaša arī ar to, ka šogad aprit veseli 100 gadi, kopš diplomātiskās attiecības uzsāktas starp Svēto Krēslu un mūsu zemi. Tāpēc Quattro Coronati bazilikā ir paredzēts rīkot vairāku pasākumu virkni, kuros piedalīsies arī valsts prezidents Egils Levits.

Kas slēpjas aiz itāļu valodas nosaukuma Quattro Coronati - tulkojumā "Četri kronētie"? Saskaņā ar tradīciju, bazilika ir veltīta četriem kristīgiem romiešu karavīriem, kuri tika nomocīti par to, ka atteicās pielūgt pagānu dievu Eskulapu. Tā kā karavīri krita mocekļu nāvē, Baznīca tic, ka viņi ir saņēmuši kroni debesīs. Pastāv arī versija, ka dievnams ir veltīts tēlniekiem no Panonijas, kuri Diokleciāna veikto vajāšanu laikā atteicās izveidot skulptūru pagānu dieviem. Saskaņā ar vēl dažiem pieņēmumiem, bazilika ir uzcelta gan jau četru minēto karavīru, gan tēlnieku godam. Tāpēc Quattro Coronati ir iecienīta arī ticīgo tēlnieku un marmora apstrādātāju vidē. Marmora meistari XIII gadsimtā šeit ir izveidojuši vienu no visskaistākajiem klosterpagalmiem Romā. Savukārt, Svētā Silvestra oratorijs ir pazīstams ar savām, arī XIII gadsimtā gleznotām freskām, kurās, cita starpā, ir attēlotas ar imperatora Konstantīna dzīvi saistīto ticējumu epizodes. 

Quattro Coronati komplekss joprojām glabā askētisko viduslaiku raksturu, kad tas kalpoja kā cietoksnis, lai aizsargātu Svētā Jāņa Laterāna baziliku un seno pāvestu rezidenci. Dievnama interjers ir tipisks viduslaiku bazilikām ar trim navām, ko sadala antīkās granīta kolonnas ar korintiešu kapiteļiem. Plašā absīda ir veidota pirmo kristiešu baznīcu stilā.

Zem lielā altāra atdusas četru mocekļu mirstīgās atliekas. Vēl nesen šeit glabājās arī svētā Sebastiana galva. Šī relikvija, kas tika atrasta sudraba urnā un kuru rotāja pāvesta Gregora IV votīvieraksts, tika pārvietota uz Vatikāna muzejiem. 

1116. gadā, tūlīt pēc konsakrācijas, komplekss tika uzticēts kādai reliģiskajai kongregācijai, 1138. gadā to sāka aprūpēt benediktiešu mūki no Sassovino abatijas Foliņjo. Benediktiešu pārraudzībā baznīca un tai cieši piegulošās ēkas palika līdz XV gadsimtam. Pāvesta Mārtiņa V laikā komplekss kļuva par bīskapu rezidenci. 1521. gadā Quattro Coronati nonāca kamalduliešu mūku pārziņā, bet 1560. gadā tika uzticēts augustīniešu ordeņa klauzūras māsām. 

Pārkāpjot dievnama-cietokšņa slieksni, apmeklētājs iegrimst seno laiku gaisotnē, kas šeit šķiet ir aizkavējusies, spītējot laikam. Ārpusē paliek mūsdienu pilsētas haoss un trokšņi. Ieeja bazilikā ved caur arkveida durvīm, virs kurām paceļas IX gadsimta zvanu tornis. Šķērsojot durvis, apmeklētājs nonāk pirmajā pagalmā ar XVI gadsimta arkām. Pagalms atbilst senās baznīcas ātrijam. Virs arkas gotu burtiem ir aprakstīta tās restaurācija, kas paveikta XV gadsimtā. 

Līdz ar pašu baznīcu, jau pieminēto Svētā Silvestra oratoriju un diviem klosterpagalmiem, kompleksā ir iespējams aplūkot arī nelielo Svētās Barbaras kapelu, Kalendāra istabu, Pentaforu zāli un gotiskā stilā iekārtotu aulu ar freskām, kas atrodas Torre Maggiore baznīcas torņa pirmajā stāvā. Senatnē šai zālē tika pieņemti viesi, rīkotas svinības un spriesta tiesa. 

IX gadsimtā, pēc pāvesta Leona IV rīkojuma, baznīcu pilnībā rekonstruēja. Tā kļuva par vienu no nozīmīgākajām karolingu Romas baznīcām. Taču 1084. gadā to pilnīgi iznīcināja ugunsgrēks, ko plašā apkaimē sarīkoja normāņu karaspēks. Pāvests Paskāls II (1099-1118) XII gadsimtā lika uzcelt jaunu, taču jau mazāku baznīcu. Tieši tāpēc šodien šeit ir redzami divi pagalmi. Pirmais atbilst senajam IX gadsimta kvadriportikam, bet otrais aizņem daļu no pirmās baznīcas centrālās navas. 

XIII gadsimta sākumā pie dievnama tika piebūvēta ēka ar klostera cellēm, jau pieminētais klosterpagalms un kardināla nocietinātā pils, pār kuras ieeju vēl šodien dominē pamatīgais tornis – vissenākais no šāda veida torņiem, kas saglabājušies Romā.  

Līdz ar pāvesta sēdekļa pārnešanu uz Avinjonu, sākās ilgais dekadences periods, līdz 1564. gadā pāvests Pijs IV kompleksu pārveidoja par bāreņu patversmi meitenēm un uzticēja to augustīniešu ordeņa klauzūras māsām. Šis ordenis pie Quattro Coronati bazilikas darbojas joprojām. 

Pašreizējo baznīcu 1116. gadā konsakrēja pāvests Paskāls II. Tai ir trīs navas, ko balsta kolonnas, kas ir ņemtas no imperiālās Romas celtnēm. Dievnamā, virs kolonnām abās pusēs ir skatāmi “matronium” – balkoni, kas savulaik bija paredzēti sievietēm. Quattro Coronati bazilikas “matronium” ir pēdējie no tiem, kas tika uzcelti Romas baznīcās. Kosmatesku stila grīdu veido lieli marmora un porfīda diski, kā arī daudzkrāsu mozaīkas, kas ir izveidotas no marmora, kas tika izmantots senās Romas celtnēs. 

Quattro Coronati bazilikas absīda šobrīd ir vienīgā šāda veida absīda Romā. Tā plešas visu trīs navu platumā un pārklāj telpu, ko agrāk aizņēma pirmās bazilikas centrālā nava. Bagātīgās freskas, kas klāj dievnamu, ir florenciešu mākslinieka Džovanni da San Džovanni (1592-1636) darbs. Tajās attēlota četru kronēto vēsture. Griesti ir veidoti no koka kasetēm. Uz navu sienām var aplūkot viduslaiku freskas. 

 

Klosterpagalms

No kreisās navas var nonākt XIII gadsimta kvadrāta formas klosterpagalmā, kas tika resturēts XX gadsimta sākumā un šodien skatāms visā savā sākotnējā krāšņumā. Dārza centrā atrodas marmora strūklaka, ko veido apaļas tvertnes, kas ir izgrebtas no viena marmora bloka. Strūklaka tika atrakta arheoloģiskajos izrakumos. Uz klosterpagalma sienām ir iespējams apbrīnot “antiquarium” – antikvāru, kas ir izveidots no daudziem arheoloģiskiem atradumiem – no epigrāfiem, antīkās Romas, paleokristiešu un viduslaiku skulptūrām, kas ir atrastas klostera restaurācijas laikā.

 

Kalendāra istaba

Detalizētāk pakavējoties pie Quattro Coronati kompleksa, ir jāpiemin šeit skatāmie mākslas dārgumi, kas ir saglabājušies līdz mūsu dienām. Tā, piemēram, kalendāra istabā ir redzami nelieli fragmenti, kas saglabājušies no freskas, kas uz šīs istabas sienām gleznota XIII gadsimta pirmajā pusē. Šodien Kalendāra istaba kalpo par augustīniešu klauzūras māsu parlatorija, jeb sarunu istabas ar apmeklētājiem, antikameru. 


Svētā Silvestra kapela

No Kalendāra istabas var nonākt Svētā Silvestra kapelā, kas kalpoja par kardināla pils oratoriju. Tā tika uzcelta 1246. gadā. Šeit glabājas vēl viens viduslaiku mākslas dārgums, kas vēstī par pāvesta Silvestra I (314-335) dzīves epizodēm, tai skaitā imperatora Konstantīna lielais dāvinājums pāvestam, saskaņā ar kuru, Roma un citi Rietumu reģioni pāriet Baznīcas īpašumā. Šis dāvināšanas akts, kas vēlāk izrādījās nepatiess, pāvestam un Baznīcas augstākajam klēram kalpoja, lai nostiprinātu laicīgo varu.   

Kapela ir veltīta imperatora Konstantīna atgriešanās ceļam, kas it kā noticis, pateicoties Silvestram I. Leģenda vēstī, ka imperatoram, ko skāra mēris, pagānu priesteri ieteica mērcēties speciāli izdziedzināšanās nolūkam nogalinātu bērnu asinīs, taču Konstantīns atteicās no šādas, tik briesmīgās terapijas un sapnī ieraudzījis apustuļus Pēteri un Pāvilu, vērsās pie pāvesta Silvestra I. Pāvests imperatoru izdziedinājis un nokristījis, un Konstantīns, pēdējā no freskās attēlotajām epizodēm, ir nometies ceļos pāvesta priekšā, kas norāda uz viņa kā Romas impērijas mantinieka saistību ar pāvesta troni. Saskaņā ar dažiem vēstures avotiem, pāvests Silvestrs I patiesībā nav bijis tas, kurš piešķīra Kristības sakramentu imperatoram Konstantīnam.

Pār pāvesta Silvestra I un Konstantīna tikšanās tēlojumiem dominē liela Kristus figūra un divi eņģeļi. Viens no tiem pūš tauri, otrs saritina tīstokli, kas simbolizē universa beigas. Temats ir aizgūts no Apokalipses grāmatas. Svētā Silvestra kapelā redzamās freskas ir gleznotas bizantiešu stilā.

XVI beigu pusē Svētā Silvestra kapelu iegādājās Marmora apstrādātāju skola un tajā tika uzgleznotas freskas ar četru romiešu karavīru - Quattro Coronati moceklības epizodēm. Fresku autors ir Raffaellino da Redžo.

 

Gotiskā zāle

1996. gadā kārtējā remontdarbu laikā tika uziets kāds negaidīts, taču mākslas vēsturē ļoti nozīmīgs atklājums. Pateicoties mākslas zinātnieces Andreinas Dragi nojautai, gandrīz pēc 800 apslēptības gadiem zem zila krāsojuma kārtas gaismā parādījās milzīgas vērtības glezniecības dekorācija. Pēc rūpīgiem restaurācijas darbiem šodien ir iespējams apbrīnot šo Romā reto gotiskās mākslas darbu. Zāli, kura kādreiz kalpoja par ekleziālā tribunāla un saietu vietu, sedz divas krustveida velvju sērijas. 300 kvadrātmetrus lielu platību klāj freskas. Atsevišķa sērija ir veltīta arī tikumu un netikumu pretnostatījumam, izmantojot vēsturiskus personāžus. Centrā attēlots Zālamans, kurš tiek uzskatīts par tiesnešu paraugu.

Otra tematiska fresku sērija ir veltīta četriem gadalaikiem un 12 mēnešiem. Tie visi attēloti cilvēka personu izskatā. Katram gadalaikam un mēnesim ir sava sakrālā nozīme. Uz sienām skatāmi arī citi mākslas tēlojumi, ziedi, zodiaka zīmes, zvaigznāji.

 No zāles paveras daži logi un durvis, kas ir izveidoti pēc pils uzcelšanas. Diemžēl, šādā veidā ir iznīcināta daļa fresku, kuras agrāk klāja visu sienu. Nezinātājam fresku aplūkošanas kārtība var likties sarežģīta – tā sākas no dienvidu velvēm virzienā uz ziemeļu velvēm, no apakšas uz augšu. Freskas dienvidu velvēs ir aplūkojamas pulksteņa rādītāja pretējā virzienā, bet ziemeļu velvēs pulksteņa rādītāja virzienā. Gotisko zāli var apmeklēt tikai dažās gada dienās. Par to var uzzināt no augustīniešu klostermāsu sastādītā saraksta Internet vietnē  www.aulagoticasantiquattrocoronati.it

 

Svētās Barbaras kapela

Quattro Coronati kompleksā atrodas arī Svētās Barbaras kapela.  Tajā skatāmas nozīmīgu IX un XIII gadsimta fresku paliekas. Viena no tām ir Džoto skolnieku gleznotā "Dievmāte ar Bērnu". 

 

Augustīniešu ordeņa klauzūras māsas

Pēc tam, kad Romā pieauga bāreņu skaits, kā jau minēts, pāvests Pijs IV 1562. gadā augustīniešu māsām uzticēja Četru Kronēto bazilikas kompleksu. Struktūra tika pārveidota par bāreņu patversmi meitenēm. Augustīniešu māsas šeit saimnieko un rūpējas par baziliku, klosteri un pārējo kompleksu jau vairāk kā 450 gadus. Lūgšanas un kontemplāciju viņas šeit apvieno ar atvērtību pret ticīgajiem un tūristiem, kuri ik dienas apmeklē šo daudziem ticības, vēstures un mākslas pārsteigumiem bagāto vietu. Katru dienu pulksten 15.00 māsas bazilikā dzied Vesperes, kurās var piedalīties dievnama apmeklētāji.

20 aprīlis 2021, 16:17